Zempera Opera
Vikipēdijas raksts
Zempera opera - 19.gs. vācu arhitektūras šadevrs. Tā oficiālais nosaukums ir "Saksijas valsts opera Drēzdenē", un tas ir trešais šajā vietā uzceltais teātris. Pirmo variantu radīja arhitekts Gotfrīds Zempers no 1838 līdz 1841 gadam, tomēr jau 1869.gadā tēātris gāja bojā ugunsgrēkā. Šajā laikā Gotfrīds Zempers atradās emigrācijā arzemēs, jo bija ņēmis aktīvu dalību bruņotās sacelšanās organizēšanā 1849.gadā. Neskatoties uz to, sabiedrības spiediena ietekmē, tieši viņam tiek lūgts izveidot jaunu projektu. Celtniecības darbus arhitekts uzticēja savam dēlam Manfredam Zemperam, jo pats nedrīkstēja atgriezties Vācijā. Izmantojot dažādas jaunas tehnoloģijas, jauno teātra ēku izdevās uzcelt ievērojami lielāku un plašāku ar daudziem uzlabojumiem, ieturot to itāļu renesances stilā, un 1878.gadā, pēc septiņu gadu ilgušās celtniecības, teātris tika svinīgi atvērts. Klausītājus pārsteidza lieliskā akustika, kāda līdz tam vēl nebija dzirdēta. Kā pirmo uzveda Gētes “Ifigēniju”, un Riharda Štrausa “Rožu karalieni”. Tāpat kā visa Drēzdene, arī operas nams tika sagrauts 1945.gada 13.februāra naktī angļu un amerikāņu uzlidojuma laikā, un tikai 1953. gadā drupas tika iekonservētas. Vēl pēc 24 gadiem tika uzsākta jaunas, trešās operas celtniecība. Pēc astoņu gadu ilga darba 1985.gada 13. februārī, tieši 40 gadus pēc liktenīgā uzlidojuma, šī iespaidīgā ēka bija pabeigta, un lai gan Gotfrīds Zempers vairāk kā simts gadus atpakaļ bija miris, tautā šo namu joprojām dēvē par Zempera operu. Amatnieki, mākslinieki un arhitekti izveidoja vienu no Vācijā iespaidīgākajām šāda veida celtnēm. Ārpusē, virs ieejas atrodas skulptūru grupa- dievs Dionīss un Ariandra, portālu dekorē Šillera un Gētes skulptūras, bet operas priekšā atrodas piemineklis Saksijas karalim Johannam kurš atveidots sēžam zirgā. Karalis Johans bija augsti izglītots cilvēks, kurš pārvaldīja daudas valodas un pārtulkoja no itāļu valodas vācu valodā Dantes “Dievišķo komēdiju”. Lielāko pārsteigumu skatītājos tomēr izraisa nama iekšiene. Vestbili, halles, kāpnes, tas viss kopā ir viens liels mākslas darbs, tomēr nekas nespēj līdzināties skatītāju zālei. Šī 24 metrus garā, un 27 metrus platā zāle ar lielisku akustiku, parteri un četriem balkoniem, spēj ietilpināt 1323 skatītājus, turklāt neviena sēdvieta neatrodas tālāk pat 23 metriem no skatuves. Operas nams atrodas Drēzdenes centrā, pavisam nettālu no Augustusbrūcke (Augusta tilts)starp Cvingeru un Elbu. Ēkas priekšējā fasāde piekļaujas pie "Teātra laukuma", kura pretējā pusē atrodas Drēzdenes karaļu pils un katedrāle.
