Animisms
Vikipēdijas raksts
Animisms (latīņu: anima -dvēsele) - seno tautu priekšstats, ka dabā visam ir dvēsele, ka pat nedzīvas lietas spēj just un domāt.
[izmainīt šo sadaļu] Vēsture
Terminu "animisms" pirmais ieviesa vācu zinātnieks Georgs Ernsts Štāls 1708. gadā. Savā darbā "Theoria medica" viņš par animismu nosauca savu mācību par dvēseli kā bezpersonisku dzīvības pirmsākumu.
[izmainīt šo sadaļu] Animisms mūsdienās
Par animistiem dēvē animisma kā senākās reliģijas formas piekritējus. Pie animistiem pieskaitāmi Āfrikas, Dienvidamerikas, Okeānijas pamatiedzīvotāji - vietējo tradicionālo reliģiju piekopēji.