Beisbols
Vikipēdijas raksts
 |
Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu. Diskusijā var parādīties dažādi ieteikumi. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
 |
Palīdzi uzlabot šo rakstu, pārrakstot to neitrālā, literārā valodā un izdzēšot informāciju, kas nav pārbaudāma vai ir mazsvarīga! |
Beisbols ir ASV nacionālā sporta spēle. Komandu sporta spēle ar bumbu un vāli kurā spēlētājiem ar atsevišķiem pārskrējieniem jāvirzās no bāzes uz bāzi, kamēr aizsardzībā esošā komanda ar vāli atsisto bumbu nav nogādājusi atpakaļ attiecīgajā bāzē. Uzvar komanda, kas pēc deviņām maijām veikusi vairāk pilnu pārskrējienu.
Pirmā spēle starp divām organizētām komandām notika Ņūdžersijā 1816. gadā. Nacionālā beisbola līga ir dibināta 1876 g., un mūsdienās beisbols ir viena no populārākajām un aizraujošākajām sporta spēlēm ASV. Ik gadu, sākoties jaunai beisbola sezonai, ASV prezidents tradicionāli raida pirmo metienu.
Mūsdienu beisbols, tāds, kādu mēs to pazīstam šodien, radās Amerikā, 18.gadsimtā. Beisbols izveidojies no senās angļu spēles “rounders”. Sākumā beisbolu pārsvarā spēlēja bērni. 18.gadsimta otrajā pusē sākās beisbola tālāka attīstība, un radās pirmās amatieru komandas. 1869.gadā, ASV pilsētā Sinsinati, tika nodibināts pirmais profesionālais beisbola klubs – “Cincinnati Red Stockings”. Savas darbības sākumā tas spēlēja vairākus mačus ar vietējām pusprofesionālajām un amatieru komandām. Jaundibinātais profesionāļu klubs palika nepārspēts. Tālākajos gados beisbola popularitāte strauji auga, un amerikāņu avīzes nodēvēja beisbolu par “nacionālo izklaidi” un “nacionālo spēli”. 1871.gadā izveidojās pirmā beisbola līga. Tā saucās “Nacionālā Asociācija”. Jau pēc 4 gadiem tā beidza pastāvēt. 1876.gadā izveidoja “Nacionālo Līgu”, kura pastāv vēl šodien. Kopā ar 1901.gadā izveidoto “Amerikas Līgu” tā veido MLB līgu. 18.gadsimta beigās aktīvi izveidojās arī citas līgas, bet tās visas agri vai vēlu izjuka. Nacionālā Līga un Amerikas Līga “izdzīvoja” un kā jau minēju, vēl šodien ir MLB sastāvdaļas.
Beisbols kļuva populārs arī citās valstīs. Pirmā valsts, kur šī amerikāņu spēle izplatījās, ir ASV lielais kaimiņš Kanāda. 1877.gadā tika izveidota “Starptautiskā Līga” (International League), kur piedalījās komandas no abām valstīm. Kaut arī beisbols Kanādā kļuva populārs ļoti ātri, amerikāņi Kanādas komandu neiekļāva savā Nacionālajā līgā līdz pat 1969.gadam, kad Monreālas “Expos” pievienojās Nacionālajai līgai ar mērķi paplašināt MLB. 1977.gadā Toronto “Blue Jays” pievienojās Amerikas līgai. Šī komanda kļuva par MLB čempioniem 1992. un 1993.gadā, un vēl joprojām ir vienīgā komanda ārpus ASV, kurai izdevies iegūt čempiontitulu. 2004.gadā “Expos” komanda pārcēlās uz Vašingtonu un tagad pazīstama kā “Nationals”.
Pirmā beisbola līga ārpus ASV un Kanādas izveidojās Kubā. Šajā valstī ir ļoti bagātas beisbola tradīcijas un kopš 20.gadsimta 30.gadiem, kad sākās spēles starp valstsvienībām, Kubas nacionālā komanda ir viena no spēcīgākajām pasaulē. Starp abiem pasaules kariem, arī citās valstīs sāka veidot profesionālās līgas. 1922.gadā Nīderlandē izveidoja pirmo beisbola līgu Eiropā, 1934.gadā beisbola līgu dibināja arī Austrālijā, arī Āzija sagaidīja savu līgu – 1936.gadā Japānā. 1938.gadā Karību jūras salās izveidojās jau vēlviena līga – savs nacionālais čempionāts bez Kubas bija arī Puertoriko. Pēc 2.pasaules kara beisbola popularitātes sprādziens bija vērojams arī starp latīņamerikāņu tautām – 1945.gadā līgas izveidoja Meksika un Venecuēla. 1951.gadā sekojot savu kaimiņu Kubas un Puertoriko piemēram, savu čempionātu izveidoja arī Dominikānas Republika. Izplatība turpinājās arī Āzijā – profesionālā beisbola līgas izveidojās Korejā (1982.gadā), Taivānā (1990.gadā), un Ķīnā (2003.gadā).
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Beisbols Olimpiskajās spēlēs
2005.gada jūlijā, 117.Starptautiskās Olimpiskās Komitejas kongresā tika nolemts, ka 2012.gada vasaras spēlēs Londonā beisbola un softbola turnīrs netiks rīkots. Softbols ir beisbolam līdzīga spēle. Galvenā atšķirība ir tā, ka softbolu spēlē arī sievietes. Līdz ar to tas kļuvis par otro sporta veidu olimpiādes vēsturē, kas ticis izslēgts no olimpisko sporta veidu saraksta. 1936.gadā no Olimpiskās programmas tika izslēgts polo. 2008.gada OS Pekinā beisbols un softbols vēl tiks spēlēts, un ir lielas iespējas, ka šie sporta veidi atgriezīsies 2016.gada Olimpiskajās spēlēs.
Daudzās olimpiādēs beisbols ir bijis kā demonstrēšanas sports, tāpat kā motosports, amerikāņu futbols, lakross, austrāliešu futbols, boulings, džudo, sambo, taekvondo, hokejs uz skrituļslidām, un daudzi, daudzi citi sporta veidi, kuri vēl nav tik ļoti attīstījušies, lai iekļūtu olimpiskajā programmā kā olimpiskie sporta veidi. Kopš beisbolu uzņēma kā olimpisko sporta veidu, ir notikuši 4 olimpiskie beisbola turnīri.
Olimpisko medaļu ieguvēji beisbolā:
1992.gads, Barselonā.
1. vieta (zelts) - Kuba 2. vieta (sudrabs) - Ķīniešu Taipeja 3. vieta (bronza) - Japāna
1996.gads, Atlantā.
1. vieta (zelts) - Kuba 2. vieta (sudrabs) - Japāna 3. vieta (bronza) - ASV
2000.gads, Sidnejā.
1. vieta (zelts) - ASV 2. vieta (sudrabs) - Kuba 3. vieta (bronza) - Dienvidkoreja
2004.gads, Atēnas.
1. vieta (zelts) - Kuba 2. vieta (sudrabs) - Austrālija 3. vieta (bronza) - Japāna
Olimpiskajam beisbola turnīram kvalifikācija notiek šādi: olimpiādes rīkotājvalsts turnīram kvalificējas automātiski, pārējās 7 vietas tiek noskaidrotas katra kontinenta kvalifikācijas turnīrā. Amerikai tiek pirmās 2 kvalifikācijas turnīra vietas, Eiropai 1, Āzijai 1. Atlikušās trīs vietas tiek noskaidrotas īpašā turnīrā, kas tiek rīkots pēc kontinentu kvalifikācijas turnīriem. Tajā piedalās Amerikas kvalifikācijas turnīra 4. un 5.vieta, Eiropas 2. un 3.vieta, Āzijas 2. un 3.vieta, Āfrikas 1.vieta un arī Okeānijas 1.vieta.
[izmainīt šo sadaļu] Major League Baseball (MLB) - Beisbola Galvenā līga
MLB (Major League Baseball) ir pagaidām spēcīgākā profesionālā beisbola līga pasaulē. Līdzīgi kā citās Amerikas profesionālā sporta līgās (NBA, NHL, NFL u.c.) , MLB apvieno divas līgas jeb konferences. Tās saucas Nacionālā līga (National League) un Amerikas līga (American League).
MLB regulārā sezona sākās marta beigās vai aprīļa sākumā, un beidzas septembra beigās vai oktobra sākumā. Februārī un marta sākumā notiek „spring training”, kur komandas gatavojās sezonai. Notiek dažādas treniņnometnes un pārbaudes spēles. Pēc regulārās sezonas notiek play-off, oktobra beigās notiek pati MLB kulminācija – „World Series”. „World Series” ir MLB finālturnīrs, kur sacenšas komandas, kuras izturējušas play-off kārtu. Lai arī pēc nosaukuma izklausās, ka šajā turnīrā vajadzētu piedalīties komandām ne tikai no Amerikas, tā tas nav. Amerikāņi domā, ka tā komanda, kas iegūst MLB čempionu titulu, iegūst arī pasaules spēcīgākās komandas titulu. Jāatzīst, ka taisnība tomēr viņiem ir.
MLB piedalās 30 komandas. Nacionālajā līgā ir 16 komandas, Amerikas līgā – 14 komandas. Katra līga (konference) ir sadalīta 3 divīzijās. Katras komandas regulārā sezona sastāv no 162 spēlēm. Pēc regulārās sezonas, play-off iekļūst 8 komandas. Katras divīzijas uzvarētāja, un atlikušās 2 iegūst komanda, kas ieguva „wild-card”. „Wild-card” iegūst divas labākās divīziju 2.vietu ieguvējas. Komandas izspēlē 3 play-off kārtas, un tad labākās komandas sacenšās MLB finālā – „World Series”.
MLB komandas:
Amerikas līga
Austrumu divīzija. Baltimoras „Orioles” Bostonas „Red Sox” Ņujorkas „Yankees” Tampabejas „Devil Rays” Toronto „Blue Jays”
Centrālā divīzija. Čikāgas „White Sox” Klīvlendas „Indians” Detroitas „Tigers” Kanzassitijas „Royals” Minesotas „Twins”
Rietumu divīzija. Anaheimas „Los Angeles Angels” Ouklendas „Athletics” Sietlas „Mariners” Teksasas „Rangers”
Nacionālā līga
Austrumu divīzija. Atlantas „Braves” Floridas „Marlins” Ņujorkas „Mets” Filadelfijas „Phillies” Vašingtonas „Nationals”
Centrālā divīzija. Čikāgas „Cubs” Sinsinati „Reds” Hjūstonas „Astros” Milvokī „Brewers” Pitsburgas „Pirates” Sentluisas „Cardinals”
Rietumu divīzija. Arizonas „Diamondbacks” Kolorado „Rockies” Losandželosas „Dodgers” Sandiego „Padres” Sanfrancisko „Giants”
[izmainīt šo sadaļu] "World Series" vēsture
Komanda/Līga/MLB čempionu tituli/Uzvaru gadi.
New York Yankees AL 26-tituli: 1923, 1927, 1928, 1932, 1936, 1937, 1938, 1939, 1941, 1943, 1947, 1949, 1950, 1951, 1952, 1953, 1956, 1958, 1961, 1962, 1977, 1978, 1996, 1998, 1999, 2000
St. Louis Cardinals NL 10-tituli: 1926, 1931, 1934 '42, 1944, 1946, 1964, 1967, 1982, 2006
Boston Red Sox AL 7-tituli: 1903, 1912, 1915, 1916, 1918, 2004, 2007
New York Giants NL 5-tituli: 1905, 1921, 1922, 1933, 1954
Philadelphia Athletics AL 5-tituli: 1910, 1911, 1913, 1929, 1930
Pittsburgh Pirates NL 5-tituli: 1909, 1925, 1960, 1971, 1979
Los Angeles Dodgers NL 5-tituli: 1959, 1963, 1965, 1981, 1988
Cincinnati Reds NL 5-tituli: 1919, 1940, 1975, 1976, 1990
Detroit Tigers AL 4-tituli: 1935, 1945, 1968, 1984
Oakland Athletics AL 4-tituli: 1972, 1973, 1974, 1989
Baltimore Orioles AL 3-tituli: 1966, 1970, 1983
Chicago White Sox AL 3-tituli: 1906, 1917, 2005
Chicago Cubs NL 2-tituli: 1907, 1908
Cleveland Indians AL 2-tituli: 1920, 1948
Florida Marlins NL 2-tituli: 1997, 2003
Minnesota Twins AL 2-tituli: 1987, 1991
New York Mets NL 2-tituli: 1969, 1986
Toronto Blue Jays AL 2-tituli: 1992, 1993
Anaheim Angels AL 1-tituls: 2002
Arizona Diamondbacks NL 1-tituls: 2001
Atlanta Braves NL 1-tituls: 1995
Boston Braves NL 1-tituls: 1914
Brooklyn Dodgers NL 1-tituls: 1955
Milwaukee Braves NL 1-tituls: 1957
Philadelphia Phillies NL 1-tituls: 1980
Kansas City Royals AL 1-tituls: 1985
Washington Senators AL 1-tituls: 1924
Pavisam: Amerikas līga - 60 uzvaras; Nacionālā līga - 41 uzvaras
[izmainīt šo sadaļu] Beisbols Latvijā
Mūsdienās beisbola komandas pasaulē jau ir tūkstošiem. Arī Latvijā beisbols pamazām iegūst popularitāti. No 2003.gada notiek Latvijas čempionāts beisbolā. 2007. gadā nodibināta Latvijas Beisbola federācija. Latvijā ir izveidoti 4 beisbola klubi: BSK "Rīga" ("Rīgas Lauvas"), "BBB Baroni" (Baldone), "Rīgas Diamonds" un Sigulda YMCA.
Latvijas čempioni beisbolā:
2003 - Sigulda YMCA
2004 - BK "Rīga"
2005 - BK "Rīga"
2006 - BK "Rīga"
2007 - Rīgas Diamonds
[izmainīt šo sadaļu] Beisbola pamata noteikumi
[izmainīt šo sadaļu] Pamati
Galvenais beisbola uzdevums ir saskriet vairāk punktus nekā pretinieku komanda.
Katra spēle ir sadalīta 9 „īningos”. Katram īningam ir 2 daļas.
Viena komanda atsit pirmajā (sākuma) īninga daļā, kamēr otra komanda aizsargājās. Otrajā (beigu) daļā komandas mainās vietām.
Katrā īningā komanda, kas atsit, mēģina ieskriet punktos, kamēr otra komanda mēģina taisīt „autus”.
Komanda, kas atsit, dara to tikmēr, kamēr ir uztaisīti 3 auti.
Viens pilns īnings ir beidzies, kad abas komandas ir gan atsitušas, gan aizsargājušās.
Uzvarētājs ir tā komanda, kas pēc 9 īningiem ir guvusi (saskrējusi) vairāk punktus.
[izmainīt šo sadaļu] Laukums
Uz beisbola laukuma ir 4 bāzes – pirmā bāze, otrā bāze, trešā bāze un mājas bāze. Laukums apkārt šīm bāzēm ir „infīlds”, jeb iekšlaukums.
Aiz infīlda ir zāliens, kas saucas „autfīlds” jeb ārlaukums. Autfīlda galā ir žogs, kas noslēdz beisbola laukumu.
Infīlds un autfīlds kopā veido spēles teritoriju. Spēlētājam, kas atsit bumbiņu, tā jācenšas atsist spēles teritorijā, lai viņš varētu sākt skriet pa bāzēm (un cerams, ieskriet savai komandai punktu).
Taisnās līnijas, kas novilktas no mājas bāzes līdz autfīlda sētai, atdala spēles teritoriju no „foul teritorijas”.
Ja sitējs atsit bumbiņu uz aizmuguri vai ārpus spēles teritorijas, tad šis sitiens tiek nosaukts par „foul ball” jeb kļūdainu bumbu. Pie šāda sitiena sitējs nevar uzsākt skriešanu pa bāzēm.
[izmainīt šo sadaļu] Aizsardzības pozīcijas
Katrai beisbola komandai ir nepieciešami vismaz 9 spēlētāji, jo ir deviņas aizsardzības pozīcijas.
Katrai bāzei ir savs aizsardzības spēlētājs – 1. bāzes spēlētājs, 2. bāzes spēlētājs un 3. bāzes spēlētājs. Ir vēlviens aizsardzības spēlētājs, kas stāv starp 2. bāzi un 3 bāzi – tas ir „šortstops”. Visi šie aizsardzības spēlētāji jeb fīlderi ir infīlda spēlētāji.
Vēl ir trīs aizsardzības spēlētāji, kas ieņem vietas autfīldā – leftfīlds, centrfīlds un rightfīlds. Šie spēlētāji ir autfīlderi.
Pārējie divi aizsardzības spēlētāji ir pičers jeb metējs un kečers, jeb ķērējs. Pičers stāv uz pičera kalniņa infīlda vidū, bet kečers ieņem vietu aiz mājas bāzes.
[izmainīt šo sadaļu] Ekipējums
Katrs aizsardzības spēlētājs valkā cimdu, kas palīdz viņam noķert bumbu. Cimdu nēsā nemešanas rokas, lai ar metamo roku varētu bumbu mest, kad tā ir noķerta.
Dažādiem aizsardzības spēlētājiem ir dažādi cimdi, kas vairāk atbilst katrai pozīcijai.
Kečers nēsā papildus aizsargus – ķiveri, masku, krūšu aizsargu un kāju aizsargus.
Sitējs vienmēr nēsā ķiveri un augstākajās līgās sit ar koka nūju.
[izmainīt šo sadaļu] Sitējs un Pičers
Visi 9 beisbola komandas spēlētāji arī atsit bumbu. Pirms spēles treneris izlemj sišanas kārtību un pēc tās arī visi spēlētāji atsit.
Kad spēlētājs iet atsist bumbu, viņš iestājas atsišanas laukumā pie mājas bāzes un skatās uz pičeru.
Kad spēlētaji ir gatavi, pičers met (pičo) bumbu, lai sāktu spēli.
Atsitēja uzdevums ir tikt uz bāzes un neuztaisīt „autu”.
Pičera uzdevums ir izslēgt atsitēju, vai nu liekot viņam uzsist uz kādu no fīlderiem, vai „izstraikojot” atsitēju.
[izmainīt šo sadaļu] ”Boli”("Bumbas") un „Straiki” ("Trāpījumi")
Straiks ir, kad atsitējs vēzē nūju pa bumbu, bet netrāpa pa to, vai kad atsitējs nevēzē nūju pa bumbu, kas iet Staika zonā.
Par Straiku skaita arī atsistu bumbu, kas piezemējas foul teritorijā (skatīt Laukumu).
Bols ir metiens, uz kuru atsitējs neizvēzē nūju un bumba neiziet cauri Straika zonai.
Straika zona ir iedomāta zona, kas ir tik plata kā mājas bāze un augstumā no atsitēja ceļiem līdz krūtīm.
Lai atsitēju „izstraikotu”, pičeram ir jāsamet 3 Straiki, pirms viņš ir sametis 4 Bolus.
Taču atsitējs nevar tikt izstraikots (iedots 3. Straiks), ja viņš atsit bumbu foul teritorijā.
Ja atsitējs saņem 4 Bolus, pirms viņam samesti 3 Straiki, viņs automātiski ieņem 1.bāzi. Šo sauc par „Walk” ("Pastaiga").
[izmainīt šo sadaļu] Kā izslēgt (no spēles) atsitēju?
Kad atsitējs atsit bumbu spēles teritorijā, viņam jāskrien uz 1.bāzi.
Kad tas notiek, aizsardzības komandai ir divi galvenie veidi, kā atsitēju izslēgt:
1.Ja bumba ir atsista pa gaisu, tad aizsardzības spēlētājiem bumba jānoķer, pirms tā ir nokritusi zemē – tad atsitējs ir izslēgts.
2.Ja bumba atsista pa zemi, aizsardzības komandai tā jānogādā uz 1.bāzi, pirms tur nokļuvis atsitējs – tad atsitējs ir izslēgts.
[izmainīt šo sadaļu] Bumbas atsišana
Atsitēja uzdevums ir mēģināt tikt uz bāzes. Ir divi galvenie veidi, kā to izdarīt:
1.”Walks” – atsitējs automātiski tiek uz pirmo bāzi, ja pičers viņam samet 4 Bolus.
2.„Hits” – atsitējs atsit bumbu spēles teritorijā un aizkļūst līdz 1.bāzei, pirms tur ir nogādāta atsistā bumba.
[izmainīt šo sadaļu] 9.Sitienu veidi
Hits, kura laikā spēlētājs paspēj aizskriet līdz 1.bāzei, tiek saukts par „Single”.
Ja atsitējs pēc atsisistas bumbas paspēj nokļūt līdz 2.bāzei, tad šo Hitu sauc par „Double”. Ja atsitējs Hita laikā nokļūst 3.bāzē, šo Hitu sauc par „Triple”. Double un Triple sitieni parasti aizkļūst garām outfīlderiem, kas ļauj atsitējam vieglāk pārvietoties pa bāzēm.
Dažreiz atsitējs pēc atsistas bumbas tiek apkārt visām 3 bāzēm un atpakaļ līdz mājas bāzei. Šādu atsitienu jeb Hitu sauc par „Home Run” ("Mājupskrējiens").
Pats interesantākais veids, kā dabūt Home Run, ir pārsist bumbu pāri outfīlda žogam, kas automātiski skaitās Home Run un ir viens no interesantākajiem brīžiem visā beisbola spēlē.
Vislabākais sitiens beisbolā ir „Grand Slam” – kas notiek, kad uz visām bāzēm ir skrējēji un atsitējs uzsit Home Run. Pie šāda sitiena punktos ieskrien visi skrējēji uz bāzēm un pats atsitējs, kas dod 4 punktus no viena sitiena.
[izmainīt šo sadaļu] Skrējēji uz bāzēm un punktu gūšana
Ja atsitējs tiek uz kādas bāzes, viņš kļūst par skrējēju uz bāzes.
Visi skrējēji skien pa bāzēm pretēji pulksteņa rādītāja virzienam un katrā bāzē var būt tikai viens skrējējs. Skrējēji nedrīkst apdzīt viens otru.
Skrējēji parasti pērvietojās apkārt bāzēm, kad citi atsitēji, kas sit aiz viņiem, tiek uz bāzes ar Hitu vai Walku.
Ja skrējējs tiek apkārt visām bāzēm un nonāk mājas bāzē, uzbrūkošajai (atsitēju) komandai tiek ieskaitīts 1 punkts.
Ja atsitējs uzsit Home Run, viņs automātiski dabon punktu savai komandai kopā ar visiem skrējējiem, kas tajā brīdī atradās uz kādas bazes.
[izmainīt šo sadaļu] Kā izslēgt skrējējus uz bāzēm
Aizsardzības komandai ir divi galvenie veidi, kā izslēgt skrējēju uz bāzes:
1.”Obligātais skrējiens” – kad skrējējs ir uz 1.bāzes un sitējs aiz viņa atsit bumbu spēles laukumā, skrējējam obligāti jāskrien uz 2.bāzi, lai atbrīvotu vietu atsitējam.
Skrējējam arī obligāti jāskrien no 2. un 3.bāzes, ja atsitējs atsit bumbu spēles laukumā un visas bāzes aiz skrējēja ir aizņemtas. Šādā gadījumā visiem skrējējiem ir obligātais skrējiens, lai atbrīvotu vietu uz 1.bāzes.
Šādos gadījumos, ja bumbiņa tiek nogādāta uz nākamo bāzi, pirms tur aizskrējis skrējējs, tad šis skrējējs tiek izslēgts.
„Tag out” ("Skāriena auts") – skrējējam nav obligāti sāskrien uz nākamo bāzi, ja kāda bāze aiz viņa nav aizņemta. Šādā gadījumā aizsardzības komandai jāpieskarās šim skrējējam.
Aizsardzības spēlētājs var spēles laikā izslēgt skrējēju, pieskaroties viņam ar bumbu rokās vai cimdā, kamēr skrējējs nav piekāries kādai no bāzēm.
Izmantotie resursi: "Reebok" raksts, www.beisbolabaroni.lv, www.olympic.org, www.mlb.com, www.baseball.ch, www.baseballeurope.com.
