FIFA Pasaules kauss

Vikipēdijas raksts

FIFA Pasaules kauss, ko pasaules čempioniem pasniedz kopš 1974. gada.

FIFA Pasaules kauss ir galvenais futbola turnīrs pasaulē. To organizē FIFA un tas ir pasaule vislielākais sporta pasākums, skatītāju ziņā (gan klātienē, gan TV) pat pārspējot par Olimpiskās spēles. Turnīrs tiek regulāri rīkots kopš 1930. gada, atskaitot 2. pasaules kara dēļ nenotikušos 1942. un 1946. gada čempionātus.

Finālturnīri notiek ik pēc četriem gadiem, taču pats čempionāts (ieskaitot kvalifikācijas spēles) notiek aptuveni divus gadus. Sākumā vairāk nekā 160 komandas piedalās reģionālajos turnīros, ko rīko kontinentālās futbola federācijas. Finālturnīrā iekļūst 32 komandas, kas četras nedēļas ilgā turnīrā noskaidro pasaules kausa ieguvēju.

Tikai septiņām valstīm ir izdevies uzvarēt kādā no septiņpadsmit notikušajiem pasaules futbola čempionātiem. Visvairāk titulu - piecus - ir ieguvusi Brazīlija, kam seko Itālija ar četriem tituliem un Vācija ar trīs tituliem. Tikai vienā finālturnīrā, kas noticis Eiropā ir uzvarējusi komanda no cita kontinenta (1958. gadā uzvarēja Brazīlija), savukārt visos finālturnīros, kas notikuši ārpus Eiropas, ir uzvarējusi Dienvidamerikas komanda. Pašreizējie pasaules čempioni ir Itālija.

Satura rādītājs

1 Vēsture
- 1.1 Latvijas dalība Pasaules kausos
2 Trofeja
3 Rezultāti
- 3.1 Pasaules kausu kopsavilkumi
- 3.2 Veiksmīgākās komandas
4 Rekordi un statistika
5 Ārējās saites

[izmainīt šo sadaļu] Vēsture

Pirmā starptautiskā futbola spēle tika sarīkota 1872. gadā starp Angliju un Skotiju. Futbolam kļūstot populārākam, tas tika iekļauts 1900. un 1904. gada olimpiskajās spēlēs kā paraugdemonstrējumu disciplīna (uzvarētājiem netika pasniegtas medaļas). Futbols kļuva par oficiālu olimpisko sporta veidu sākot ar 1908. gada olimpiskajām spēlēm. Šo olimpisko futbola turnīru organizēja Anglijas futbola asociācija un tajā drīkstēja piedalīties tikai amatieri. Gan 1908., gan 1912. gada olimpiādē uzvarēja Lielbritānija, zem kuras karoga spēlēja Anglijas amatieru futbola izlase.

FIFA pirmais mēģinājums organizēt savu starptautisko futbola turnīru notika 1906. gadā Šveicē, taču tas cieta neveiksmi, galvenokārt tādēļ, ka starptautiskais futbols vēl nebija pietiekami attīstīts.

1909. gadā sers Tomass Liptons noorganizēja Sera Tomasa Liptona trofejas izcīņu Turīnā. Šai turnīrā nepiedalījās izlases, bet gan klubi, katru valsti pārstāvot pa vienam klubam, un tas netiek uzskatīts par oficiālu pasaules čempionātu, kaut gan tas bija pirmais starptautiskais futbola turnīrs, kur dalību ņēma labākie profesionālie spēlētāji no Itālijas, Vācijas un Šveices. Trofeju ieguva amatieru komanda West Auckland, kura tika uzaicināta piedalīties turnīrā pēc tam, kad Anglijas futbola asociācija atteicās uz šo turnīru nosūtīt profesionālu komandu.

1914. gadā FIFA piekrita atzīt olimpisko spēļu ietvaros notiekošo futbola turnīru, piešķirot tam Pasaules amatieru futbola čempionāta nosaukumu, un uzņēmās tā organizēšanu. 1920. gada olimpiskajā turnīrā uzvarēja Beļģija, bet 1924. un 1928. gadā - Urugvaja.

1932. gada olimpiskajās spēlēs Losandželosā netika plānots iekļaut futbolu dēļ zemās futbola popularitātes ASV. FIFA un SOK arī radās domstarpības par amatieru statusu, kā rezultātā futbols tika izņemts no olimpiskajām spēlēm. FIFA prezidents Žils Rimē paziņoja par FIFA Pasaules kausa organizēšanu 1930. gadā Urugvajā.

Pirmajā pasaules kausā piedalījās 13 komandas - septiņas no Dienvidamerikas, četras no Eiropas (daudzas Eiropas valstis atteicās no dalības turnīrā dēļ tālā ceļa uz Dienvidameriku), bet divas no Ziemeļamerikas. Pirmās divas pasaules čempionāta spēles notika vienlaicīgi: Francija - Meksika 4:1 un ASV - Beļģija 3:0. Pirmos vārtus pasaules čempionātu vēsturē guva Francijas uzbrucējs Lusjēns Lorēns. Finālspēlē Montevideo, ko klātienē noraudzījās 93 000 skatītāji, Urugvaja uzveica Argentīnu ar rezultātu 4:2, tādējādi kļūstot par pirmajiem pasaules kausa ieguvējiem.

Galvenie traucēkļi pirmajiem pasaules čempionātiem bija sarežģītā starpkontinentu ceļošana un kari. 1934. un 1938. gada turnīros, kas notika Eiropā, nepiedalījās neviena Dienvidamerikas komanda, izņemot Brazīliju. 1942. un 1946. gada turnīri nenotika 2. pasaules kara dēļ.

1950. gada pasaules čempionāts bija pirmais, kur piedalījās Lielbritānijas komandas, kuras 1920. gadā bija izstājušās no FIFA, bet 1946. gadā iestājušās atpakaļ. Šajā turnīrā arī atkal piedalījās 1930. gada čempioni Urugvaja, kuri bija boikotējuši iepriekšējos turnīrus.

No 1934. līdz 1978. gadam finālturnīram kvalificējās 16 valstu izlases. 1982. gadā to skaits tika palielināts līdz 24, bet 1998. gadā - līdz 32, dodot iespēju turnīrā piedalīties vairāk Āfrikas, Āzijas un Ziemeļamerikas komandām.

2006. gada pasaules čempionāta kvalifikācijas turnīros piedalījās kopumā 198 valstu izlases.

[izmainīt šo sadaļu] Latvijas dalība Pasaules kausos

Latvija pirmoreiz ņēma dalību 1938. gada Pasaules kausa kvalifikācijas turnīrā, kura spēles tika aizvadītas 1937. gadā. Vispirms Latvija ar 5:1 un 4:2 pārspēja Lietuvu, bet izšķirošajā spēlē ar 1:2 viesos zaudēja Austrijai un uz finālturnīru netika.

No 1950. līdz 1990. gadiem Latvija Padomju okupācijas dēļ pasaules kausa turnīros nepiedalījās. 1994. gada Pasaules kausa kvalifikācijas turnīrā Latvija tika ielozēta vienā apakšgrupā ar Spāniju, Īriju, Dāniju, Ziemeļīriju, Lietuvu un Albāniju. Šis turnīrs Latvijas izlasei nebija visai veiksmīgs, 12 spēlēs tika izcīnīti 5 neizšķirti un septiņas reizes zaudēts, galarezultātā ieņemot 6. vietu apakšgrupā (finālturnīram kvalificējās divas labākās apakšgrupas komandas).

1998. gada Pasaules kausa kvalifikācijas grupā Latvija par divām ceļazīmēm uz finālturnīru cīnījās ar Austriju, Skotiju, Zviedriju, Igauniju un Baltkrieviju. Latvijas izlases bilance bija 3 uzvaras, 1 neizšķirts, 6 zaudējumi, galarezultātā ierindojoties 4. vietā grupā, Latvija finālturnīram nekvalificējās.

Par ceļazīmēm uz 2002. gada Pasaules kausa finālturnīru Latvija cīnījās ar Horvātiju, Beļģiju, Skotiju un Sanmarīno. Šis turnīrs bija pagalam neveiksmīgs, Latvija izcīnīja tikai vienu uzvaru, savā laukumā cīnījās neizšķirti ar vienu no pasaules vājākajām izlasēm - Sanmarīno, bet pārējās spēlēs piedzīvoja zaudējumus.

2006. gada Pasaules kausa kvalifikācijā Latvijas pretinieki cīņā par finālturnīru bija Portugāle, Slovākija, Krievija, Igaunija, Lihtenšteina un Luksemburga. Izcīnot 4 uzvaras, trīsreiz spēlējot neizšķirti un 5 reizes zaudējot, Latvija ierindojās 5. vietā un finālturnīram nekvalificējās.

[izmainīt šo sadaļu] Trofeja

No 1930. līdz 1970. gadam Pasaules kausa ieguvējiem pasniedza Žila Rimē balvu. Sākotnēji to sauca par Pasaules kausu (World cup jeb Coupe du Monde), taču 1946. gadā pārdēvēja par godu FIFA prezidentam, kurš sarīkoja pirmo pasaules čempionātu. 1970. gadā Brazīlija ieguva trešo titulu un kauss uz visiem laikiem nonāca tās īpašumā. Taču 1983. gadā kauss tika nozagts un tā arī netika atrasts.

Pēc 1970. gada tika izstrādāta jauna Pasaules kausa trofeja. Šī ir ceļojošā balva, ko nav paredzēts uz visiem laikiem atstāt nevienas komandas īpašumā, lai arī cik titulus tā iegūtu. Taču uz kausa tiek uzrakstīti visu ieguvējvalstu vārdi. Jauns kauss varētu tikt izstrādāts pēc 2038. gada, kad beigsies vieta, kur uz šī kausa rakstīt uzvarētājvalstu nosaukumus.

Trofeja, ko šobrīd pasniedz, ir 36 cm augsta, izgatavota no 18 karātu zelta un sver 6175 gramus.

Pasaules kausa ieguvēji arī saņem apzeltītu, bet ne no tīra zelta izgatavotu, trofejas kopiju.

[izmainīt šo sadaļu] Rezultāti

[izmainīt šo sadaļu] Pasaules kausu kopsavilkumi

Gads	Rīkotājvalsts	Uzvarētājs	Rezultāts	2. vieta	3. vieta	Rezultāts	4. vieta
Gads	Rīkotājvalsts	Finālspēle			Spēle par 3. vietu
1930	Urugvaja	Urugvaja	4 - 2	Argentīna	ASV un Dienvidslāvija (pusfinālisti; spēle par 3. vietu netika rīkota)
1934	Itālija	Itālija	2 - 1 (pagarinājumā)	Čehoslovākija	Vācija	3 - 2	Austrija
1938	Francija	Itālija	4 - 2	Ungārija	Brazīlija	4 - 2	Zviedrija
1950	Brazīlija	Urugvaja	2 - 1^[1]	Brazīlija	Zviedrija	3 - 1^[1]	Spānija
1954	Šveice	VFR	3 - 2	Ungārija	Austrija	3 - 1	Urugvaja
1958	Zviedrija	Brazīlija	5 - 2	Zviedrija	Francija	6 - 3	VFR
1962	Čīle	Brazīlija	3 - 1	Čehoslovākija	Čīle	1 - 0	Dienvidslāvija
1966	Anglija	Anglija	4 - 2 (pagarinājumā)	VFR	Portugāle	2 - 1	PSRS
1970	Meksika	Brazīlija	4 - 1	Itālija	VFR	1 - 0	Urugvaja
1974	VFR	VFR	2 - 1	Nīderlande	Polija	1 - 0	Brazīlija
1978	Argentīna	Argentīna	3 - 1 (pagarinājumā)	Nīderlande	Brazīlija	2 - 1	Itālija
1982	Spānija	Itālija	3 - 1	VFR	Polija	3 - 2	Francija
1986	Meksika	Argentīna	3 - 2	VFR	Francija	4 - 2 (pagarinājumā)	Beļģija
1990	Itālija	VFR	1 - 0	Argentīna	Itālija	2 - 1	Anglija
1994	ASV	Brazīlija	0 - 0 (3 - 2) (ar 11 metru soda sitieniem)	Itālija	Zviedrija	4 - 0	Bulgārija
1998	Francija	Francija	3 - 0	Brazīlija	Horvātija	2 - 1	Nīderlande
2002	Dienvidkoreja un Japāna	Brazīlija	2 - 0	Vācija	Turcija	3 - 2	Dienvidkoreja
2006	Vācija	Itālija	1 - 1 (5 - 3) (ar 11 metru soda sitieniem)	Francija	Vācija	3 - 1	Portugāle
2010	DĀR
2014
2018

[izmainīt šo sadaļu] Veiksmīgākās komandas

Brazīlija - 5 tituli (1958, 1962, 1970, 1994, 2002)
Itālija - 4 tituli (1934, 1938, 1982, 2006)
Vācija (VFR) - 3 tituli (1954, 1974, 1990)
Urugvaja - 2 tituli (1930, 1950)
Argentīna - 2 tituli (1978, 1986)
Anglija - 1 tituls (1966)
Francija - 1 tituls (1998)

[izmainīt šo sadaļu] Rekordi un statistika

Lielākās uzvaras: Ungārija - Dienvidkoreja 9:0 (1954), Dienvidslāvija - Zaira 9:0 (1974), Ungārija - Salvadora 10:1 (1982)
Ātrākie vārti: Hakans Šukurs, 11. sekunde, Turcija - Dienvidkoreja (2002)
Visvairāk dalības reižu finālturnīros: Antonio Karbahals (Meksika, 1950-1966), Lotārs Matēuss (VFR/Vācija, 1954-1998)
Visvairāk spēļu finālturnīros: Lotārs Matēuss - 25
Visvairāk gūto vārtu finālturnīros: Ronaldo (Brazīlija, 1994-2006) - 14
Visvairāk gūto vārtu vienā finālturnīrā: Žists Fontēns (Francija, 1958) - 13
Vecākais spēlētājs, kas guvis vārtus: Rožē Milla (Kamerūna, 1994), pret Krieviju, vecums - 42 gadi, 39 dienas