Grāmatvedība
Vikipēdijas raksts
Grāmatvedība ir uzņēmuma saimniecisko operāciju reģistrācija.
[izmainīt šo sadaļu] Likumdošana
Latvijā grāmatvedību regulē "Latvijas Republikas likums par grāmatvedību", kurš tika pieņemts spēkā 1992. gada 14. novembrī, taču līdz 2006. gada 15. aprīlim ir piedzīvojis 8 grozījumus.
Likums ir sadalīts 5 nodaļās un satur 17 pantus ar apakš pantiem un pielikumu ar papildus normatīviem.
Likuma 5 nodaļas: Vispārējie noteikumi, grāmatvedības reģistru kārtošana, inventarizācija un pārskati, kompetences sadalījums grāmatvedībā un atbildība par Latvijas republikas likuma "par grāmatvedību" pārkāpumiem.
[izmainīt šo sadaļu] Grāmatvedības uzskaites būtība, grāmatvedības uzdevumi.
Pēc ASV grāmatvežu asociācijas definīcijas, grāmatvedība ir: "process, kas nosaka, mēra un dara zināmu finansiālo informāciju, lai dotu iespēju šīs informācijas lietotājiem pieņemtu lēmumus un spriedumus".[1]
Tādēļ ir iespējams izcelt šādus grāmatvedības uzdevumus:
- Nodrošināt uzņēmuma vadību ar informāciju saimnieciska rakstura lēmumu pieņemšanai;
- Nodrošināt kontroli par uzņēmuma materiālo, darbaspēka un finansu resursu izmantošanu un īpašuma saglabāšanu;
- Nodrošināt finansu pārskatu lietotājus ar patiesu un pilnīgu informāciju par uzņēmuma saistībām, saimnieciskās darbības rezultātiem un finansu stāvokli;
- Nodrošināt pareizu nodokļu aprēķināšanu.[1]
Finansu grāmatvedības galvenais uzdevums ir sagatavot finansu pārskatus un sniegt finansu informāciju cilvēkiem, kas atrodas ārpus uzņēmuma. Šī informācija sniedz vispārēju pārskatu par uzņēmuma finansiālo stāvokli, tā nav tik detalizēta kā tā, ko sagatavo uzņēmuma vadība. Šī informācija ir publiski pieejama.[1]
[izmainīt šo sadaļu] Saimniecisko līdzekļu klasifikācija.
[izmainīt šo sadaļu] Ilgtermiņa ieguldījumi.
Tie ir līdzekļi, kas paredzēti ilgstošai lietošanai vai ieguldīti ilglietojamā īpašumā. To līdzdalība uzņēmuma saimnieciskā darbībā ilgst vairākus gadus. Saimnieciskā darbībā šie ieguldījumi pakāpeniski nolietojas un zaudē savu vērtību. Šo vērtības samazinājumu katru gadu iekļauj saimnieciskās darbības izdevumos.
Ilgtermiņa ieguldījumus var iedalīt:
- Nemateriālos ieguldījumos - līdzekļos, kuriem nav fiziskas taustāmas formas, bet uzņēmumam tie spēj dot ienākumus. Tās ir tiesības izmantot izgudrojumus, patentus, licences, nomas tiesības.
- Pamatlīdzekļi - līdzekļi, kur paredzēti izmantošanai produkcijas ražošanā, pakalpojumu sniegšanā, administrācijas vajadzībām un kuru lietošanas termiņš ilgāks par vienu gadu (zeme, ēkas, būves, tehnoloģiskās iekārtas un mašīnas, inventārs). Tie nav paredzēti pārdošanai
- Ilgtermiņa finansu ieguldījumi - līdzekļu ieguldījumi citu uzņēmumu kapitālos un tiem izsniegtie aizdevumi ar nolūku gūt peļņu vai kontroli par citu uzņēmumu (akciju, līdzdalības daļu iegāde).[1]
[izmainīt šo sadaļu] Apgrozāmie līdzekļi
Ir līdzekļi, kurus paredzēts pārvērst naudā, pārdot vai izlietot tuvāko 12 mēnešu laikā vai parastā saimnieciskās darbības ciklā. Tie ir:
1. Krājumi - izejvielas, materiāli, ko paredzēts izlietot produkcijas ražošanai vai pakalpojumu sniegšanai, kas paredzēti pārdošanai
Nepabeigtā ražošana - ražojumi, kuri nav izgājuši visu ražošanas ciklu.
Gatavie ražojumi - izstrādājumi, kuri uzņēmumā izgājuši visu ražošanas ciklu.
2. Debitori (prasības) - citu uzņēmumu vai personu parādi par precēm, pakalpojumiem uc. Debitori rodas pārdodot produkciju, sniedzot pakalpojumus, bet nesaņemot par to samaksu, kā arī uzņēmuma dibināšanas brīdī dibinātājiem neieguldot kapitāla pilnu summu (daļu).
3. Nākamo periodu izdevumi - maksājumi, kas notikuši pārskata periodā, bet pēc ekonomiskās būtības attiecas uz nākamajiem periodiem. Šādus izdevumus nedrīkst parādīt pārskata perioda izmaksās.
4. Vērtspapīri un īstermiņa līdzdalība kapitālos - vērtspapīri, kurus paredzēts pārdot gada laikā, lai gūtu peļņu starpības veidā starp iegādes un pārdošanas vērtību kā arī līdzekļu ieguldījumi citos uzņēmumos.
5. Naudas līdzekļi - skaidrā nauda uzņēmuma kasēs un banku kontos.[1]
[izmainīt šo sadaļu] Līdzekļu avotu klasifikācija.
[izmainīt šo sadaļu] Pašu kapitāls.
Rāda cik liela īpašuma daļa pieder uzņēmumam.
Pašu kapitāls = līdzekļi (aktīvi) - saistības (kreditori)
Pašu kapitāla sastāvdaļas:
Pamatkapitāls (akciju, daļu kapitāls) - veidojas dibinot uzņēmumu. To veido naudas un materiālie resursi, ko dalībnieki nodod uzņēmuma rīcībā uz neierobežotu laiku.;
Rezerves - daļa pārskata gada tīrās peļņas, kas novirzīta likuma un statūtu prasībām paredzētiem īpašiem mērķiem (zaudējumu segšanai).;
Nesadalītā peļņa - peļņas daļa, kura paliek uzņēmuma rīcībā pēc nodokļiem.[1]
[izmainīt šo sadaļu] Saistības.
Saistības ir:
- Īstermiņa - parādi, kur jānomaksā nākamā pārskata perioda laikā - gada laikā
- Ilgtermiņa - parādi, kuri jānomaksā pēc viena gada[1]
[izmainīt šo sadaļu] Grāmatvedības metodes pamatelementi:
Dokumentācija- nosacījums, ka jebkuram uzņēmuma darījumam ir jābūt dokumentētam ar atbilstošu dokumentu. Dokumentu obligātās sastāvdaļas ir rekvizīti - uzņēmuma nosaukums un reģistrācijas numurs - bez tiem dokumentam nav juridiska spēka.
Inventarizācija - uzņēmuma īpašumā un lietojumā esošo materiālo vērtību un norēķinu apsekošana, reģistrācija Inventarizācijas sarakstos un salīdzināšana ar grāmatvedības datiem. Inventarizācijas veidošanas kārtību nosaka LR likums "Par grāmatvedību" un FM izdotie "Norādījumi par inventarizācijām".
Novērtēšana - finansu grāmatvedībā atspoguļota tikai tā informācija, kurai var noteikt vērtību naudas vērtībā. Finansu uzskaites tiek apkopotas nacionālajā valūtā.
Konts - ir grāmatvedības tabula, kurā tiek reģistrēti saimnieciskie darījumi. Tabulai ir divas puses - debets un kredīts
Divkāršais ieraksts - ir saimnieciskā darījuma summas ierakstīšana divos savstarpēji saistītos kontos: viena konta kreisajā pusē - debetā, otra konta labajā pusē - kredītā. Divkāršs ieraksts ir grāmatojums.
Bilance - ir pārskata perioda beigās kontu formā sastādīts uzņēmuma valdījumā esošā īpašuma (aktīvu) un kapitāla (pasīvu) pretstatījums. Bilances shēma noteikta LR likumā "par uzņēmumu gada pārskatiem"
Pārskats - ir apkopota rādītāju sistēma, kas sniedz informāciju uzņēmuma vadībai, dalībniekiem, akcionāriem, valsts institūcijām par uzņēmuma resursiem, saistībām, finansu stāvokli, peļņu un zaudējumiem.[1]
[izmainīt šo sadaļu] Grāmatvedības organizācijas dokumenti.
Grāmatvedības dokuments ir rakstveida rīkojums veikt saimniecisku operāciju vai apliecinājums, ka saimnieciskā operācija ir notikusi.
Saimniecisko operāciju noformēšanu ar dokumentiem sauc par dokumentāciju.
[izmainīt šo sadaļu] Iekšējie, ārējie dokumenti.
Iekšējie dokumenti sastāda uzņēmumā, iestādē, organizācijā. Pie tiem pieder kases orderi, maksājuma uzdevumi, algu maksājumu saraksti, pavadzīmes – rēķini.
Ārējie dokumenti – saņem no citiem uzņēmumiem, iestādēm, organizācijām pilnīgi noformētus, tie apstiprina savstarpējos darījumus. Piemēram, bankas konta izraksti, rēķini – faktūras, preču pavadzīmes – rēķini, EKA čeki.
[izmainīt šo sadaļu] Dokumentu sastādīšanas noteikumi, dokumentu apgrozība.
Sākotnējās uzskaites dokumenti (attaisnojuma dokumenti).
Apliecina saimniecisko operāciju izpildīšanas faktus. Tos sastāda operācijas veikšanas laikā un tie ir saimniecisko operāciju atspoguļojuma pirmdokumenti, pamatojoties uz tiem tiek izdarīti ieraksti grāmatvedības reģistros.
[izmainīt šo sadaļu] Grāmatvedības reģistri, to raksturojums.
Reģistri ir grāmatvedības dokumentos atspoguļoto datu grupēšanas un uzkrāšanas līdzeklis.
[izmainīt šo sadaļu] Hronoloģiskie reģistri.
Šajā reģistrā ieraksta katru operāciju. Hronoloģiskajai uzskaitei ir jānodrošina kopējā apgrozījuma summas iegūšana par pārskata periodu. Kā hronoloģiskās uzskaites reģistrus var minēt, piemēram, kases grāmatu, kases ieņēmumu un izdevumu reģistrācijas žurnālu.
[izmainīt šo sadaļu] Sistemātiskie reģistri.
Šie reģistri ir paredzēti grāmatvedības kontu kārtošanai. Reģistru veidu nosaka grāmatvedības kontu raksturs un tajos uzkrājamās informācijas detalizējums. Izejot no tā, sistemātiskie reģistri dalās:
- Sintētiskie;
- Analītiskie.
[izmainīt šo sadaļu] Sintētiskie un analītiskie reģistri.
Sintētiskie reģistri ir paredzēti sintētisko kontu kārtošanai tikai naudas izteiksmē. Sintētisko reģistru datus izmanto grāmatvedības pārskatu sastādīšanai. Analītisko kontu beigu saldo kopsummai ir jābūt vienādai ar sintētiskā konta beigu saldo.
[izmainīt šo sadaļu] Kļūdu labošana grāmatvedības dokumentos un reģistros.
Grāmatvedības pamatnoteikums: „Ja ieraksti grāmatvedības dokumentos un reģistros tiek laboti, ir jābūt redzamam to sākotnējam saturam. Nedrīkst izdarīt labojumus tādā veidā, ka nav saprotams, kad un kāpēc tie izdarīti.”
[izmainīt šo sadaļu] Grāmatvedības formas jēdziens.
Grāmatvedības forma ir dažādu uzskaites reģistru lietošanas un grāmatvedības elementu izpildes paņēmienu kopums.
[izmainīt šo sadaļu] Atsevišķu grāmatvedības formu raksturojums.
Žurnāls virsgrāmata – darījumu summas tiek reģistrētas hronoloģiskajā reģistrā un vienlaikus sintētiskās uzskaties virsgrāmatas kontos.
Žurnālorderu grāmatvedība – pamatā uzkrāšanas principa plaša izmantošana.
Datorizēta grāmatvedība – joprojām saglabājas divkāršā ieraksta princips, taču plašāk lieto vienkāršo kontu korespondenci.
[izmainīt šo sadaļu] Grāmatvedības bilance.
[izmainīt šo sadaļu] Bilances uzbūve.
Grāmatvedības bilancei ir divas naudas izteiksmē līdzsvarotas daļās: aktīvs un pasīvs. Bilances aktīvs atspoguļo uzņēmuma līdzekļu sastāvu, bet pasīvs atspoguļo šo līdzekļu finansēšanas avotus.
[izmainīt šo sadaļu] Bilances vienādojums.
Aktīvs=Pasīvs
[izmainīt šo sadaļu] Bilances posteņu izmaiņas.
Uzņēmumam darbojoties, bilance nav nemainīga. Izmaiņas tajā notiek pēc katras saimnieciskās operācijas. Tomēr šīs izmaiņas neizjauc bilances līdzsvaru, bilances aktīva un pasīva kopsummas vienmēr ir vienādas.
[izmainīt šo sadaļu] Saimnieciskās operācijas
Tās tiek iedalītas četrās grupās
- Operācijas, kuru rezultātā izmainās tikai aktīvs;
- Operācijas, kuru rezultātā izmainās tikai pasīvs;
- Operācijas, kuru rezultātā palielinās gan aktīvs, gan pasīvs;
- Operācijas, kuru rezultātā samazinās gan aktīvs, gan pasīvs.
[izmainīt šo sadaļu] Grāmatvedības konta jēdziens, konta uzbūve.
Saimniecisko darījumu reģistrēšanai starpposmā starp bilanču sastādīšanu izmanto īpašas tabulas - kontus. Atkarībā no atspoguļojamo uzskaites objektu veida, kontus iedala aktīva, pasīva, operāciju ieņēmumu un operāciju izdevumu kontos. Konta kreiso pusi sauc par debetu, bet labo par kredītu.[2]
Grāmatvedības konts ir īpašs grāmatvedības paņēmiens uzskaites datu grupēšanai, tekošai uzskaitei un kontrolei.[3]
Kontu plāns ir uzņēmuma lietojamo sintētisko kontu nosaukumu sistematizēts saraksts.[8]
[izmainīt šo sadaļu] Apgrozījuma pārskats.
Tā nozīme, kopsakarības ar grāmatvedības bilanci.
Gada pārskata sastāvu un stādīšanas kārtību regulē likums „Par uzņēmumu gada pārskatiem”. Gada pārskatam jāsniedz patiess un skaidrs priekšstats par uzņēmuma resursiem, saistībām, finansiālo stāvokli, peļņu vai zaudējumiem.
Visi gada pārskati pakļauti obligātai revidentu pārbaudei, ko veic izvēlēt revidents vai zvērināts revidents.[2]
