Kaira

Vikipēdijas raksts

القاهرة
al-Qāhirah

Iedzīvotāji (2006)

7 836 243
15 707 992 (aglom.)

Dibināta

ap 150.g p.m.ē.

Muhafazats

Kairas muhafaza

Mājaslapa

???

Wikimedia Commons ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skat.:

Category:Cairo

Kaira vakarā

Kaira (القاهرة,al-Qāhirah) - pilsēta Ēģiptes ziemeļos pie Nīlas pie upes deltas sākuma. Ēģiptes galvaspilsēta un lielākā pilsēta. Ēģiptes galvenais ekonomikas, finansiālais un izglītības centrs.

Jau no XIX gadsimta Kaira kļuva par tūrisma centru tuvējo Senās Ēģiptes laika pieminekļu dēļ. Ēģiptes Nacionālajais muzejs Kairā slavens kā viena no labākajām Senās Ēģiptes mākslas priekšmetu krātuvēm pasaulē.

[izmainīt šo sadaļu] Vēsture

Kaut arī 19 km uz dienvidiem no Kairas atrodas Senās Ēģiptes galvaspilsēta Memfisa, pati Kaira tika dibināta kā romiešu cietoksnis ap 150. gadu p.m.ē. Ap cietoksni lēni attīstījās neliela koptu pilsētiņa.

642. gadā cietoksni ieņēma arābi, un uz dienvidiem no cietokšņa nodibināja pirmo arābu Ēģiptes galvaspilsētu - Fostātu (Fostat), kurā uzceļ pirmo mošeju Āfrikas kontinentā. 972. gadā Fatimīdi pārceļ Ēģiptes galveno pilsētu uz pašreizējo vietu. Ap to pašu laiku tiek dibināta Al-Azhar universitāte, kura kļūst par ļoti prestižu sunnītu izglītības centru, un savu nozīmi ir saglabājusi līdz mūsdienām.

XII gadsimta vidū Kairu ieņem seldžuki. Kad 1258. gadā mongoļi noposta Bagdādi, Kaira kļūst par Tuvo Austrumu lielāko mākslas un kultūras centru. Tiek uzskatīts, ka no 1315. līdz 1348. gadam Kaira bija pasaules lielākā pilsēta.

1517. gadā Kairu ieņēma osmaņu sultāns Selims I, tomēr valdošie memluki atguva faktisko varu, nomināli pakļaujoties sultānam.

1798. gadā Kairu ieņēma Napoleons un trīs gadus tā bija franču okupācijā.

1851. gadā tika izbūvēts dzelzceļš uz Aleksandriju. Lielu impulsu Kairas attīstībai deva Suecas kanāla atklāšana 1869. gadā. Ēģiptes hedīvs Ismaīls-pašā no 1867. gada vadīja milzīgus Kairas modernizācijas darbus, cenzdamies to pārvērst par rietumniecisku citadeli.

Gan Lielbritānijas valdīšanas, gan neatkarīgās Ēģiptes laikā Kaira strauji attīstījās, jo pilsētā ieplūda iedzīvotāji no lauku apvidiem.

[izmainīt šo sadaļu] Osmaņu laiki (1517–1798)

Osmaņu impērijas valdīšanas laikā memlukiem netika atņemta vara. Paplašinoties Osmaņu impērijai, jaunpievienotajās teritorijās tika ieviesta īpaša pārvaldes sistēma, kas sastāvēja no trijām nošķirtām varām: pašpārvalde, militārā vara un politiskā vara. Impērijas vadība saprata, ka Ēģiptē memluku vara ir pietiekami stipra, lai pakļautu vietējos iedzīvotājus, bet tā nebija tik spēcīga, lai varētu pretoties Lielās Portas vai sultāna varai. Tādēļ memluku varā atstāja Ēģiptes pašpārvaldi. Katram Ēģiptes reģionam tika iecelts memluku bejs un, lai nerastos iespēja veikt apvērsumu, Osmaņu impērija Kairā izvietoja savu karaspēku – jeničerus un azabus.

Tomēr faktiskā vara, vismaz oficiāli, bija galvenās amatpersonas – pašā varā. Pašā bija turku pārvaldnieks, kas bija izglītojies Stambulā. Atsevišķos gadījumos turku pārvaldnieku varu pārspēja spēcīgākie memluku beji, kurus beigās pakļāva Osmaņu karaspēks. Sultānu visvairāk interesēja nodokļu iekasēšana, nevis politiskā vara pār reģioniem un Ēģiptes sociāli ekonomiskajā attīstībā netika novērots ievērojams progress.