Kalcija oksīds
Vikipēdijas raksts
| Kalcija oksīds | |
|---|---|
| Ķīmiskā formula: | CaO |
| Molmasa: | 56,077 g/mol |
| Blīvums: | 3350 kg/m3 |
| Kušanas temperatūra: | 2572°C |
| Viršanas temperatūra: | 2850°C |
Kalcija oksīds (CaO)(nedzēstie kaļķi) ir balta, kristāliska viela, kas reaģē ar ūdeni. To iegūst apdedzinot (karsējot) kalcija karbonātu. Parasti lieto kalcija karbonātu saturošus iežus (kaļķakmeni un līdzīgus). Kalcija oksīds ir bāziskais oksīds un reaģē ar skābēm (veidojot kalcija sāļus) un ūdeni, veidojot kalcija hidroksīdu.
Kalcija karbonāts sāk sadalīties pie 550°C, bet sadalīšanās temperatūra ir atkarīga no CO2 parciālā spiediena atmosfērā, spiedienam palielinoties, temperatūra palielinās. Krāsnī šis spiediens parasti ir lielāks nekā gaisā, tāpēc apdedzināšanai vajag vismaz 825°C. Apdedzinot ļoti augstās temperatūrās, mainās kristāliskā fāze, šāds materiāls ar ūdeni reaģē lēnāk. Tas ierobežo maksimālo pieļaujamo apdedzināšanas temperatūru, ja kaļķus ir paredzēts izmanotot javām.
Parasti kalcija oksīdu (nedzēstos kaļķus) ražo no kaļķakmens, kas nav pilnīgi tīrs kalcija karbonāts, tāpēc nedzēstie kaļķi satur piemaisījumus (magnija, silīcija un dzelzs oksīdus). Lielāko daļu kalcija oksīda lieto par kalcija hidroksīda izejvielu. Kalcija oksīda reakcija ar ūdeni ir eksotermiska. To dažreiz lieto siltuma ieguvei.
