Majota
Vikipēdijas raksts
|
|||||
 |
|||||
| Teritorijas statuss | aizjūras kopiena (Collectivité d'outre-mer) | ||||
| Valsts valoda | franču valoda | ||||
| Galvaspilsēta | Mamudzū | ||||
| Prezidents | Nikolā Sarkozī | ||||
| Platība | 373,24 km² | ||||
| Iedzīvotāju skaits (2005) | 182 075 | ||||
| Izveide | 1974.gadā | ||||
| Valūta | eiro/eira | ||||
| Laika zona | UTC +4 | ||||
| Valsts himna | Marseljēza | ||||
| Interneta domēns | .YT | ||||
| Starptautiskais tālsarunu kods | +269 | ||||
.svg/150px-Flag_of_Mayotte_(local).svg.png)
Majota ir Francijas aizjūras kopiena, kas atrodas Komoru arhipelāgā uz ziemeļrietumiem no Madagaskaras. Tās teritoriāli lielāko daļu sastāda divas salas - Lielā Zeme un Mazā Zeme. Majota atrodas Mozambikas kanālā, Indijas okeānā. Majotas salas ir ļoti blīvi apdzīvotas, intensitāte sasniedz 538 cilv./km², 90% iedzīvotāju ir musulmaņi.
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Vēsture
1500.g. tika izveidotas Maores jeb Mavuti (arābu val. - جزيرة الموت) sultanāts. 1503.g. Majotu novēroja, taču nekolonizāja Portugāļu jūrasbraucēji. 1832. gadā to pakļāva Andriantsolis, agrākais Iboinas karalis no Madagaskaras; 1833. gadā to pakļāva blakus esošaus Mvali sultanāts (franču val. - Mohéli sala); 1835.g. 19. novembrī pakļāva Ndzuvani (franču val. - Anjouan) sultanāts, kas tajā iecēla gubernatoru un ieviesa netipisko Qadi islāma paveidu (gubernators valda kā miertiesnesis). 1836. gadā Majota ieguva neatkarību un to pārvaldīja vietējais sultāns.
Par franču koloniju Majota kļuva 1841. gadā. Majota bija vienīgā arhipelāgā, kas pēc 1974. gada pēc rīkota referenduma saglabāja savus sakarus ar Franciju un atteicās no neatkarības. Komoru salas kopš šī laika izvirza savas pretenzijas uz Majotu un neatzīst tās piederību Francijai.
[izmainīt šo sadaļu] Ģeogrāfija
Majota sastāv no vairākām salām un saliņām, no kurām divas lielākās ir Lielā Zeme un Pamanzi jeb Mazā zeme. Salas ielenc 1100 km² liela lagūna (viena no lielākajām pasaulē), kuru ir izveidojis 160 km garš koraļļu rifs, kas atrodas gandrīz visapkārt Majotai, izņemot 2 vietas - atvērumu austrumos un ziemeļrietumos. Kopumā lagūnā ir izkaisīti arī vairāki simti koraļļu saliņu.
[izmainīt šo sadaļu] Politika
Majota ir pārstāvēta Francijas senātā un Nacionālajā Asamblejā. 2001. gada 11. jūlijā Majota oficiāli kļuva par departamentālo kopienu (franču val. - collectivité départementale), kas tiesiski ir līdzīgs statuss kā aizjūras departamentam ar izņēmumu, ka departamentālā kopiena neietilpst Eiropas Savienībā. Šī statusa maiņa tika apliecināta ar 73% balsu vairākumu referendumā. Uz salas atrodas arī neliels kontingents Francijas ārzemju leģiona.
[izmainīt šo sadaļu] Ārējās saites
- Malango Mayotte tūrisma informācija par Majotu
- ctt.mayotte.free.fr Majotas tūrisma komiteja
| Āfrikas valstis | ||
|
Alžīrija | Angola | Benina | Botsvāna | Burkinafaso | Burundi | Centrālāfrika | Čada | Dienvidāfrika | Džibutija | Ēģipte | Ekvatoriālā Gvineja | Eritreja | Etiopija | Gabona | Gambija | Gana | Gvineja | Gvineja-Bisava | Kaboverde | Kamerūna | Kenija | Komoru salas | Kongo Demokrātiskā Republika | Kongo Republika | Kotdivuāra | Lesoto | Libērija | Lībija | Madagaskara | Malāvija | Mali | Maroka | Maurīcija | Mauritānija | Mozambika | Namībija | Nigēra | Nigērija | Ruanda | Santome un Prinsipi | Seišelu salas | Senegāla | Sjerraleone | Somālija | Sudāna | Svazilenda | Tanzānija | Togo | Tunisija | Uganda | Zambija | Zimbabve |
||
| Citas teritorijas:
Kanāriju salas | Majota | Reinjona | Sv. Helēnas sala | Rietumsahāra |
||
