Monēta
Vikipēdijas raksts
Monēta (lat. “moneta”) - no metāla (zelta, sudraba, vara vai to sakausējumiem, {Dzelzs|dzelzs]], mūsdienās - vara, niķeļa, alumīnija u.c. sakausējumiem) izgatavota (kalta, štancēta vai lieta) apaļa, ovāla, kvadrātveida vai daudzšķautņaina metāla plāksnīte, naudas vienība. Abās pusēs izgrebts (izkalts, izliets, izštancēts) kāds attēls (izgatavotājas valsts vai administratīvās vienības ģērbonis, devīze, kādas personas attēls, vārds, tituls) un leģenda (kas norāda valstisko piederību, izgatavošanas gadu, nominālu).
Latvijas Bankas kaltās monētas ir lati un santīmi.
[izmainīt šo sadaļu] Vēsture
Monētas radās un izplatījās, attīstoties tirdzniecībai un preču apgrozījumam, un ar laiku kļuva par universālu maksāšanas līdzekli. Pirmās monētas sāka kalt aptuveni VII-VIII gs.p.m.ē. gandrīz vienlaicīgi Ķīnā, Mazāzijā (Līdijā) un Grieķijā. Visam Vidusjūras baseinam nonākot Romas impērijas pakļautībā, monētu kalšana koncentrējās Romā, dievietes Junonas Monētas tempļa kaltuvē. Pēc Romas impērijas sabrukuma Rietumeiropā monētas atsāka kalt tikai X gs. Viduslaiku Eiropā monētas kala gan valstu, gan pilsētu kaltuvēs - tiesības kalt savas monētas liecināja par politiskās suverenitātes pakāpi.
[izmainīt šo sadaļu] Apraksts
Priekšpuse ir “averss”; mugurpuse - “reverss”; mala: “josta”.
Uz daudzu monētu malām atrodošās rieviņas sākotnēji tika ieviestas, lai izvairītos no monētu "noskūšanas" - vērtīgā metāla nogriešanas no monētu malām. Rieviņas liecināja, ka monēta ir vesela. Dažkārt monētas "noskūšanas" rezultātā zaudēja pat pusi sava svara.
Monētas vērtība var būt divējāda - tai var piemist vēsturiska vērtība vai tirgus vērtība. Tirgus vērtība savukārt var būt atkarīga no diviem apstākļiem - tā var būt valdības noteikta vai arī atbilst monētas metāla vērtībai. Šobrīd monētu kalšana ir valsts monopols, uz kā pamata valsts realizē monētu likumdošanu: apstiprina monētas nominālu, nosaka monētas nosaukumu, nominālu, metālu raudzi, masu, izmērus, ārējās pazīmes. Ieviešoties (pēc Ķīnas parauga) papīra naudai, monētas zaudējušas galvenā maksāšanas līdzekļa funkciju. Dārgmetālu monētas mūsdienās tiek izlaistas reti, pamatā tikai kādam īpašam notikumam veltītas reprezentācijas monētas.
Monētas bieži mēdz izmantot kā vienkāršotu metamo kauliņu. Monētas aversu monētas mešanā mēdz dēvēt par "ciparu", savukārt reversu - par "ērgli" vai "ģerboni". Atsevišķām monētām, piemēram, Beļģijas eiro monētām, viena puse ir smagāka par otru, tādēļ biežāk tiek uzmesta viena no monētas pusēm.
Mēdz kalt arī jubilejas un piemiņas monētas, ko var izmantot tirdzniecības darījumiem, bet kas parasti tiek iegādātas dāvanām vai krāšanai. Šo monētu mazumtirdzniecības cena parasti vairākkārt pārsniedz to nominālvērtību. Latvijas Banka šādas monētas izgatavo regulāri. Starptautiskās monētu programmas "Millennium" ietvaros Latvijas Banka 1999. gada 1. decembrī laida apgrozībā 1 lata jubilejas monētu pogas izskatā. 2004. gadā Latvijas Banka izlaida unikālu bimetāla monētu ar nosaukumu "Laika monēta". Tās kalšanā izmantots sudrabs un niobijs - metāls, kura atklāšanā nozīmīga loma bijusi Heinriham Rozem, kurš savu ķīmiķa karjeru sācis kādā Jelgavas aptiekā.
[izmainīt šo sadaļu] Bibliogrāfija
- Ducmane K., Vēciņš Ē. Nauda Latvijā. - Rīga, 1995.