Neptūns (planēta)
Vikipēdijas raksts
Atklāts | |||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Atklāšanas datums | 1846. gada 23. septembris | ||||||
Atklājēji | Urbans Leverjē Džons Kaučs Adamss Johans Galle |
||||||
Orbitālie parametri | |||||||
Afēlijs | 4 553 946 490 km | ||||||
Perihēlijs | 4 452 940 833 km | ||||||
Lielā pusass (rādiuss) |
4 503 443 661 km | ||||||
Ekscentritāte (izstiepums) |
0,011214269 | ||||||
Orbitālais periods | 164,79 gadi | ||||||
Orbītas slīpums | 1,767975° (pret Zemi) 6,43° (pret Saules ekvatoru) |
||||||
Pavadoņi | 13 | ||||||
Fiziskie parametri | |||||||
Rādiuss | 24 764 ± 15 km (3,883 Zemes diametri) |
||||||
Virsmas laukums | 7,6408×109 km2 (14,94 Zemes virsmas) |
||||||
Masa | 1,0243± 13×1026 kg (17,147 Zemes masas) |
||||||
Blīvums | 1,638 g/cm3 | ||||||
Rotācijas periods |
16 stundas | ||||||
Griešanās ass slīpums |
28,32° | ||||||
Albedo (virsmas atstarošanas koef.) |
0,29 | ||||||
Virsmas temperatūra |
|
||||||
Atmosfēra | Gāzes gigants | ||||||
Atmosfēras sastāvs | 80% ūdeņraža 19% hēlija 1% metāna |
Neptūns, viena no Saules sistēmas milzu planētām, ir astotā planēta no Saules. Neptūns ir nosaukts romiešu dieva Neptūna vārdā. Neptūns tika atklāts 1846.g., taču jau iepriekš matemātiķi Ž. Leverjē un Dž. K. Adams bija noteikusi tā orbītu. Lai arī Neptūns izmēra ziņā ir mazāks nekā Urāns, Neptūna masa ir lielāka nekā Urāna masa. Neptūnam ir 11 pavadoņi. Tam ir arī vismaz 3 planetārie gredzeni.
Neptūna ekvatoriālais diametrs ir 49 528 km, tas ir 3,8 reizes lielāks nekā Zemei. Neptūna virsmas vidējā temperatūra ir 53 kelvini. Neptūnam ir ļoti blīva atmosfēra, kas sastāv galvenokārt no ūdeņraža un hēlija.
Neptūna astronomiskais simbols ir , tas attēlo dieva Neptūna trijzari.
Saules sistēma |
---|
Planētas: Merkurs - Venēra - Zeme - Marss - Jupiters - Saturns - Urāns - Neptūns |
Pundurplanētas: Cerera - Plutons - 2003 UB313 |
Citi objekti: Asteroīdu josla - Komētas - Koipera josla - Orta mākonis - Saule |