Obligācija

Vikipēdijas raksts

Finansēs obligācija ir parāda vērtspapīrs, ar kuru tās emitants apsolās obligācijas īpašniekam atmaksāt tās pilno vērtību un procentu likmi (kuponu) noteiktā vēlākā datumā, ko sauc par dzēšanas termiņu. Obligācijai var tikt pievienotas arī citi nosacījumi, kā piemēram, emitents var apsolīties piegādāt obligācijas īpašniekam noteiktu informāciju.

Obligācija būtībā ir vienkāršs aizdevums, taču vērtspapīra formā, kas nosaka arī pārējo terminoloģiju - emitents ir aizņēmējs, īpašnieks, jeb turētājs (bond holder) ir aizdevējs un kupons ir procentu likme. Obligācijas ļauj emitentam finansēt ilgtermiņa investīcijas izmantojot ārējos resursus. Tātad tas ir naudas tirgus instruments.

Atšķirība starp diviem vērtspapīriem - obligācijām un akcijām ir šāda - akciju turētāji ir arī emitenta kompānijas līdzīpašnieki, bet obligāciju turētāji būtībā ir aizdevēji. Arī tas, ka obligācijai ir dzēšanas termiņš, pēc kura obligācija tiek dzēsta, bet akciju termiņš nav nosakāms. Izņēmums ir konsoles obligācija, kura ir beztermiņa (tai nav dzēšanas termiņa).

[izmainīt šo sadaļu] Svarīgākās obligāciju īpašības

• Nominālā vērtība (principal, face amount) - vērtība, pēc kuras tiek maksāts kupons (procenti) un kura tiek atmaksāta beigās;

• Obligācijas cena - tā cena, kuru maksā investors, kad iegādājas parādzīmi.

• Dzēšanas datums - datums, kurā emitentam ir jāizmaksā obligācijas nominālā vērtība. Ja visi izmaksas ir veiktas, emitentam vairs nav nekādu saistību ar obligācijas turētāju pēc dzēšanas datuma. Laika posmu līdz dzēšanas datumam sauc par dzēšanas termiņu. Dzēšanas termiņš var būt jebkāds laika posms, taču obligācijām pieņemts lielāks par gadu. Pārsvarā tas ir termiņš līdz 30 gadiem. Taču ir izdoti arī 100 gadu obligācijas un, protams, ir arī konsoles obligācijas.

• Kupons - procentu likme, kuru emitents maksā obligācijas turētājam. Parasti šī likme ir fiksēta visā obligācijas termiņā. Taču tā var mainīties līdz ar naudas tirgus indeksu, kā piemēram, LIBOR. Pats nosaukums radies no tā ka pagātnē obligācijām nāca līdz kuponi. Kuponos noteiktajos datumos turētājs griezās ar to pie bankas, kurā tas apmainīja kuponu pret procentu izmaksu.

• Kupona datumi - datumi, kuros emitents izmaksā kuponu obligācijas turētājam. Eiropā parasti kupons ir gadskārtējs (annual), bet ASV - pusgadīgs (semi-anual), tātad kupons tiek izmaksāts vai nu reizi gadā vai reizi pusgadā.

• Līgums - dokuments, kas norāda ogligāciju turētaja tiesības.

• Opcijas - obligācijām mēdz būt opcijas, tādas kā:

• Atsaukšana(callability) - dažas obligācijas dod emitentam iespēju dzēst obligāciju pirms tās dzēšanas datuma. Pārsvarā atsaucamās obligācijas tiek dzēsta pēc nominālvērtības, bet dažreiz emitentam ir jāmaksā prēmija, ko sauc par atsaukšanas prēmiju (call premium). Šādas opcijas ir raksturīgas augsti ienesīgām obligācijām. Šādam obligācijām parsti ir ļoti strikti līgumi, kas ierobežo emitentu viņa darbībās. Lai atbrīvotos no šiem ierobežojumiem, emitents var dzēst obligāciju agrāk, taču samaksa būs augsta.

• Uzsaukšana (puttability) - dažas obligācijas ļauj tās turētājam pieprasīt emitentu atmaksāt obligāciju pirms tās dzēšans datuma uzsauktajā datumā

• Atsaukšanas uz uzsaukšanas datumi - datumi, kuros atsaucāmas un uzsaucāmas obligācijas var tikt atpirktas agrāk. Ir 4 galvenās kategorijas:

• • Bermudas datums - vairāki atsaucāmi datumi, kas parasti skarīt ar kuponu izmaksas datumiem

• • Eiropas datums - ir tikai viens atsaucāmais datums, tas ir bermudas datuma īpašgadījums.

• • Amerikas datums - var tikt atsaukta jebkurā brīdī līdz dzēšanas datumam

• • Nāves uzsaukšana (death put) - ir opcionālais atmaksas iespēja, kas ļauj mirušās personas pārstāvim uzsaukt (pārdot) obligāciju (atpakaļ emitentam), ja turētājs mirst vai tiek ieslodzīts.

• Konvertējamās obligācijas (convertable bond) - ļauj turētājam apmainīt obligāciju pret noteiktu skaitu emitenta akciju

• Apmaiņas obligācijas (exchangeable bond) - ļauj iemainīt obligāciju pret citas akciju sabiedrības daļām.