Pareizticība

Vikipēdijas raksts

Lielāko kristīgo konfesiju un islama izplatība mūsdienu Eiropā. Ortodoksās ticības jeb pareizticības dominētais areāls iezīmēts sarkanā krāsā.

Pareizticība jeb ortodoksā ticība (no grieķu ορθός „pareizs, taisns“), ir viens no kristietības pamatvirzieniem, kurā par ticības avotu atzīst Bībeli ( Veco un Jauno Derību) kā arī baznīcas tradīciju.

Teoloģjā ievērojamākās atšķirības no Rietumu kristietības (Romas katoļiem, anglikāņiem, luterāņiem, reformātiem u.c.) ir jautājumā par Svētā Gara vietu teoloģijā (filioque diskusija). Atšķiras no Romas katoļu teoloģijas jautājumos par:

• Svētā Gara vietu (minētais filioque strīds);
• Iedzimtā grēka (pirmdzimtā grēka, pirmgrēka) izpratni;
• Jēzus Kristus mātes Marijas miesisko debesīs uzņemšanu;
• Baznīcā esošo kārtību (pāvesta vieta un loma).

[izmainīt šo sadaļu] Vēsture

Lielā shizma, jeb Rietumu un Austrumu kristietības svstarpējā šķelšanās 1054. gadā ir nozīmīgākā Rietumu un Austrumu kristietības atšķelšanās.

Pareiztīcības attīstībā būtiska nozīme bijusi Bizantijas,jeb grieķu valodā apkopotajai teolģijai.

Pareizticībā izveidojās pirmie eremīti (mūki vientuļnieki) un vēlāk arī klosteri. Tajos bija īpaši noteikumi, un mūki nodarbojās arī ar amatniecību un lauksaimniecību. Iegūto naudu tie izdalīja nabagiem. Klostera vadītājs bija igumens (vīriešu klosterī) vai igumene (sieviešu klosterī).

[izmainīt šo sadaļu] Ārējās saites

• Latvijas pareizticīgā baznīca