Pitagors

Vikipēdijas raksts

Pitagors (582.g.p.m.ē. - 496.g.p.m.ē., grieķu valodā: Πυθαγόρας) bija Joniešu matemātiķis, filozofs, zinātnieks, ārsts, politiķis, priesteris, izgudrotājs, visplašāk pazīstams pēc Pitagora teorēmas.

Pitagors, domājams, dzimis apmēram 580. g. p. m. ē. Samas salā (sala Jonijas jūrā starp Itāliju un Grieķiju), Jonijā un miris apmēram 500. g. p. m. ē. Metapontā, Lukānijā. Apmēram 532. g. p. m. ē. atstājis Samu, lai izvairītos no Polikrata tirānijas un, nonācis Dienviditālijas grieķu kolonijas pilsētā Krotonā, tur nodibinājis vēlākajiem ordeņiem līdzīgu savienību reliģiski ētiskai dzīves reformēšanai, tā saukto "pitagoriešu skolu". Domājams, sākotnēji tajā ietilpuši ap 235 biedri, no tiem 18 – sievietes.

Skolas locekļiem bijusi jāievēro stingra disciplīna un zināmi priekšraksti, un viņi nodarbojās ar matemātiku (skaitļu īpašību pētīšanu). Savas disciplīnas dēļ skola drīz vien ieguva ievērojamu politisku svaru arī citās Dienviditālijas un Sicīlijas grieķu koloniju pilsētās. Tas kļuva par iemeslu demokrātu sazvērestībai, un pēkšņs uzbrukums skolas vadoņiem (tos sadedzināja kopā ar māju, kurā tie apspriedās) iznīcnāja tās varu vispirms Krotonā un pēc tam arī citās pilsētās, izņemot Tarentu un Regiju. Pastāv versija, ka Pitagors pats gājis bojā šajā uzbrukumā, taču vairums vēsturnieku uzskata, ka viņš jau agrāk atstājis Krotonu un miris Metapontā.

Grūti iedomāties vēl kādu sabiedrību, kas tik ļoti cienītu savu dibinātāju un reizē būtu tik atvērta pārmaiņām. Pitagoram viņa laikā tika piedēvētas pārdabiskas spējas, un daudzi atklājumi, kas nebūt nebija viņa, tika viņam piedēvēti. Viņa autoritāte bija tik liela, ka pietika pateikt: "viņš pats teicis" (autos epha), lai izteicienam tūlīt paklausītu.

Pitagora filozofijas pamats ir gluži vienkāršs: "Visus cilvēkus var iedalīt trijās grupās, tāpat kā visus cilvēkus, kas apmeklē Olimpiskās spēles, var iedalīt trijās grupās. Zemākā sastāv no tiem, kas nāk pirkt un pārdot. Nākamie ir tie, kas sacenšas. Taču visaugstākie ir tie, kas nāk skatīties. Cilvēkus attiecīgi var iedalīt tajos, kam svarīga manta, tajos, kam svarīgs gods, un tajos, kam svarīga gudrība.Tātad visaugstākā apskaidrība ir zinātne bez interesēm un cilvēks, kas sevi tai ziedo, patiesais filozofs, kas sevi veiksmīgi atbrīvojis no "dzimšanas apļa"."

Pitagorisms kā dzīvesveids bijis saistītas ar iniciāciju noslēpumos un bijis līdzīgs orfismam, kas to, domājams, ietekmējis. Tāpat kā orfisma arī pitagorisma nolūks bijis padarīt dvēseli tīru (katharmoi), lai pēc nāves liktenis tai būtu labvēlīgs.

Tradicionāli tiek uzskatīts, ka Pitagors nav atstājis nekādus rakstītus darbus un ka viņa idejas turpinājušas pastāvēt caur viņa skolniekiem.