Talmuds
Vikipēdijas raksts
Talmuds (ivritā: תלמוד, mācība) ir pēc Toras vissvarīgākais jūdaisma teksts, kas aptver līdz pat 10.000 lappusēm vairāk nekā desmit sējumos dažādos izdevumos. Divi pazīstamākie varianti ir „Babilonijas talmuds“, kas tapis ebreju diasporas reliģiskajos centros Surā un Pumbeditā un, daudz īsākais, „Jeruzālemes talmuds“. Talmuds satur apmēram 500 gadu laikā tapušus un vēlāk kanonizētus rabīnu komentārus par ebreju likumiem, ētiku, paražām un vēsturi.
[izmainīt šo sadaļu] Struktūra
Talmuda kodols ir mišna (ivr.: משנה atkārtošana), ko tradicionāli uzskata par to Toras daļu, ko Mozus Sinaja kalnā ir sākotnēji saņēmis mutiskā veidā, un kas rakstveidā apkopota tikai 2. gs. Nedaudz jaunāka talmuda daļa ir gemara (aramiešu: גמרא zinātne), kas tapusi laika posmā līdz 8. gs. kā diskusijas par mišnas tēmām un aptver juridiskus, bet arī medicīniskus, vēsturiskus, dabaszinātniskus un pedagoģiskus jautājumus. Gemaras daļa būtiski atšķiras talmuda Babilonijas un Jeruzalemes izdevumos. Pirmais drukātais talmuda izdevums 16.gs. saturēja arī vēlāko laiku komentārus, kas pārsvarā tapuši viduslaiku Eiropā (skatīt attēlu). Jaunākie Babilonijas talmuda izdevumi bastās pēc 1870. gada Viļņā izdoto tekstu 37 sējumos, kas pazīstams kā „Viļņas šas“, kas satur 5894 iespiedlapas.
Talmuds sastāv no 6 pamatdaļām, kas katra satur 7-12 traktātus. Pamatdaļu nosaukumi:
- Zeraim (זרעים, „sēja“), satur 11 traktātus par lūgšanām, pabalstiem priesteriem, nespējiniekiem un svešiniekiem,
- Moed (מועד, „svētku laiki“) - 12 traktāti par sabata svinēšanu un svētku kalendāru,
- Našim (נשים, „sievietes“) - 7 traktāti par ģimenes tiesībām,
- Nezikin (נזיקין, „nodarījumi“) - 10 traktāti par sodiem un postījumu atlīdzināšanu,
- Kodašim (קדשים, „svētnīcas“) - 11 traktāti par ziedojumiem, rituāliem, ēšanas likumiem,
- Tohorot (טהרות, „tīrība“) – 12 traktāti par rituālo vietu tīrību.
