Tehniskais progress

Vikipēdijas raksts

Tehniskais progress ir tāda tehnikas vai tehnoloģijas pilnveidošanās, kuras rezultātā, atkarībā no konkrētās jomas, pieaug ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas efektivitāte, vai tiek sasniegts kāds cits pozitīvs efekts tautsaimniecībā vai sabiedrībā. Tehniskais progress var attīstīties pakāpeniski - evolūcijas veidā, vai radikāli, kā tehniskā revolūcija (tehniskais apvērsums). Kā vienā, tā otrā gadījumā progresa pamatā ir inovācija. Parasti evolucionārā un revolucionārā tehniskā progresa fāzes secīgi mainās - pēc tehniska apvērsuma seko ilgāka pakāpeniskas tehnikas un tehnoloģijas pilnveidošanās fāze, līdz nobriest priekšnosacījumi jaunam tehniskam apvērsumam. Rezultātā tehniskais progress attīstās nelineāri, viļņveidīgi, jeb tehnoloģisko ciklu veidā.

Tehnoloģiskais cikls, ja to apskata vienkāršotā veidā, parasti sastāv no vairākiem posmiem:

sākotnēja tehniska ideja;

idejas praktiska realizācija atsevišķos (eksperimentālos) tehnikas eksemplāros;

jaunās (pilnveidotās) tehnikas masveida pielietošana (tehnoloģijas pārnese);

tehnikas morāla novecošanās un tās aizstāšana ar jaunu tehnikas paaudzi.

Inovācijām, cilvēku zināšanām un pieredzei uzkrājoties ilgākā laika posmā, mēdz notikt tik radikālas pārmaiņas visās sabiedrības dzīves jomās, ka tās iezīmē vēsturisku laikmetu nomaiņu. Šādā veidā cilvēce no Akmens laikmeta pārgāja Bronzas laikmetā, bet no tā Dzelzs laikmetā. Ar vēsturiskām laikmetu izmaiņām saistītas arī, piemēram, Neolīta revolūcija un Rūpnieciskā revolūcija.