Turku valoda
Vikipēdijas raksts
| Turku valoda Türkçe |
||
|---|---|---|
| Izruna: | IPA: [ˈt̪yɾkˌt͡ʃe] | |
| Valodu lieto: |  Turcija, Ziemeļu Kipras Turku Republika, Bulgārija, Maķedonija, Kosova, Rumānija, Kipra, Azerbaidžānaun imigrantu kopienas šādās valstīs:  Vācija, Francija, Nīderlande, Austrālija, Uzbekistāna, Apvienotā Karaliste, ASV, Beļģija, Šveice, Itālija,u.c. |
|
| Reģions: | Anatolija, Kipra, Balkāni, Kaukāzs, Centrāleiropa, Rietumeiropa | |
| Runātāju skaits: | Dzimtā valoda: 75-85 miljoni | |
| Reitings: | 23 (dzimtā val.) | |
| Valodu saime: | altajiešu tjurku DR oguzu rietumu oguzu Turku valoda |
|
| Rakstība: | Latīņu alfabēts (turku ortogrāfija) | |
| Oficiālais statuss | ||
| Oficiālā valoda: | Turcija, Ziemeļu Kipras Turku Republika, Kipra, Maķedonija*
|
|
| Regulators: | Turku valodas asociācija | |
| Valodas kodi | ||
| ISO 639-1: | tr | |
| ISO 639-2: | tur | |
| ISO 639-3: | tur | |
 |
||
| Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. | ||
Turku valoda (turciski: Türkçe [ty:rktʃe]) ir tjurku valoda, kuru runā Turcijā, kā arī neliela sabiedrības daļa Bulgārijā, Maķedonijā, Uzbekistānā, Kiprā, Grieķijā, kā arī vairākās Rietumeiropas valstīs. Informācijas trūkuma dēļ Turcijā nav skaidri zināms turku valodas runātāju skaits.
Turku valodai ir visvairāk runātāju no tjurku valodām, tai skaitā aptuveni 50 miljoniem tā ir dzimtā valoda. Turku valodai ir savstarpējas saiknes ar citām oguzu valodām: azeru, turkmēņu un kaškaju valodu. Saskaitot šo valodu runātājus kopā, tās aptver gandrīz 90 miljonus runātāju.
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Klasifikācija
Turku valoda ir oguzu valodu turku apakšgrupas valoda, kurā iekļautas arī gagauzu un horasani turku valoda. Oguzu valodu grupa iekļauta tjurku valodu saimē, lai gan vairāki valodnieki uzskata, ka tjurku valodas ir viena no altajiešu valodu saimes grupām.
Turku valodai raksturīga aglutinējoša patskaņu harmonija un tās gramatikā nepastāv dzimtes. Parastā teikuma locekļu secība turku valodā – teikuma priekšmets, papildinātājs un darbības vārds. Turku valodā tāpat, kā latviešu valodā, otrās personas daudzskaitļa forma tiek lietota arī kā pieklājības forma.
[izmainīt šo sadaļu] Izplatība
Turku valodā runā iedzīvotāji Turcijā un nacionālās minoritātes 35 valstīs. Turku valodu runā tajās valstīs vai to daļās, kas agrāk piederēja Osmaņu impērijai, piemēram Bulgārijā, Rumānijā, Serbijā, Maķedonijā, Sīrijā, Grieķijā un Izraēlā. Vācijā dzīvo vairāk kā divi miljoni turku valodā runājošo, kā arī ievērojams skaits turciski runājošo dzīvo Austrijā, Beļģijā, Francijā, Nīderlandē, Šveicē un Apvienotajā Karalistē. Desegregācijas ietekmē vairums turku izcelsmes imigrantu savās mītnes zemēs vairs nerunā tik labi kā Turcijā dzimis turks.
Turku valodu runā gandrīz visi Turcijas pastāvīgie iedzīvotāji, bet pārējie ir pārsvarā kurdi. Vairumam Turcijas cittautiešu turku valoda ir otrā valoda un viņiem zināšanu līmenis turku valodā līdzinās dzimtajai valodai.
[izmainīt šo sadaļu] Valsts valodas statuss
Turku valoda ir oficiālā valsts valoda Turcijā un tā ir arī viena no oficiālajām valsts valodām Kiprā. Tai ir piešķirts arī oficiālās valodas statuss atsevišķās Maķedonijas pašvaldībās, atkarībā no turciski runājošo skaita attiecīgajā apvidū, kā arī oficiāls statuss Kosovas Prizrenas rajonā.
Turcijā valodas lietojumu uzrauga Turku valodas asociācija (turciski: Türk Dil Kurumu), kuru 1932. gadā dibināja Mustafa Kemals Ataturks. Iesākumā šo iestādi sauca par Turku valodas izpētes biedrību (turciski: Türk Dili Tetkik Cemiyeti). Asociācijas primārais uzdevums bija īstenot valodas tīrības politiku un tās pirmais uzdevums bija aizvietot aizguvumus no arābu un persiešu valodas ar turku valodas vārdiem, kā arī 1928. gada pāreja uz mūsdienās lietoto jauno turku valodas alfabētu. 1951. gadā asociācija kļuva pilnīgi neatkarīga, atstājot tikai priekšsēdētāja amatā izglītības ministru. Uzreiz pēc 1980. gada valsts apvērsuma, 1983. gada augustā asociāciju atkal pilnībā pārņēma valsts pārraudzībā.
[izmainīt šo sadaļu] Dialekti
Nacionālistu pamatnostādne bija tāda, ka par oficiālo valsts valodu nosakāms Stambulas dialekts un tādēļ nenotiek citu dialektu pētniecība. Valsts valodas pamatā ir Osmaņu turku valoda, kas rakstībā līdzinās latīņu burtiem rakstītai arābu valodai, papildinot to ar jaundarinājumiem un, atmetot arābu un persiešu aizguvumus.
Turku valodu var iedalīt sekojošos dialektos:
- Rumēliešu dialekts (runā Rumēlijā);
- Kipriešu dialekts (runā Kiprā);
- Edirnes dialekts (runā Edirnē un tās apkārtnē);
- Austrumu dialekts (runā Turcijas austrumos un šis dialekts mijas ar azerbaidžānu valodu);
- Melnās jūras dialekts (runā Melnās jūras piekrastes reģionos);
- Egejas jūras dialekts (runā Egejas jūras piekrastes reģionos un nedaudz arī Antaljas apkārtnē);
- Dienvidaustrumu dialekts (runā Mersinas austrumu pusē);
- Vidusanatolijas dialekts;
- Kastamonu dialekts;
- Karamanlidesas dialekts (runā Grieķijā, Karamanlidesā).
[izmainīt šo sadaļu] Skaņas
Turku valodai raksturīga ir patskaņu harmonija, kurā platajiem patskaņiem seko tikai platie, bet šaurajiem – šaurie. Platie patskaņi ir a, ı (cietais i), o un u, bet šaurie – e, i, ö un ü. Vārdā uzsvaru parasti liek uz pirmspēdējo patskani.
Turku valodā burtus, tā pat kā latviešu valodā, izrunā tā, kā tos pieraksta un burtu izruna nav atkarīga no citiem vārdā esošajiem burtiem.
[izmainīt šo sadaļu] Turku alfabēts
- a - A [a]
- b - B [b]
- c - C [dʒ] Izrunājams kā latviešu dž.
- ç - Ç [tʃ] Izrunājams kā latviešu č.
- d - D [d]
- e - E [e]
- f - F [f]
- g - G [g]
- ğ - Ğ [:] Mīkstais g, kuru neizrunā, bet tas pagarina patskani pirms tā.
- h - H [h]
- ı - I [î] Cietais i, kuru izrunā kā krievu ы.
- i - İ [i]
- j - J [ʒ] Izrunājams kā latviešu ž.
- k - K [k]
- l - L [l]
- m - M [m]
- n - N [n]
- o - O [ɔ] Īss vaļējs o, piem. kā vārdā stop.
- ö - Ö [œ] Garš slēgts ö, piem. kā vācu vārdā Öl.
- p - P [p]
- r - R [r]
- s - S [s]
- ş - Ş [ʃ] Izrunājams kā latviešu š.
- t - T [t]
- u - U [u]
- ü - Ü [y] Garš slēgts ü.
- v - V [v]
- y - Y [j]
- z - Z [z]
[izmainīt šo sadaļu] Līdzskaņi
| lūpenis | labiodentāls | dentāls | alveolārs | postalveolārs | palatāls | velārs | glotāls | |||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| eksplozīvi | p | b | t̪ | d̪ | c | ɟ | k | ɡ | ||||||||
| nāseņi | m | n | ||||||||||||||
| berzeņi | f | v | s | z | ʃ | ʒ | ɣ | h | ||||||||
| afrikātas | ʧ | ʤ | ||||||||||||||
| troksneņi | ɾ | |||||||||||||||
| spraudzeņi | j | |||||||||||||||
| laterālie papildinošie |
ɫ | l | ||||||||||||||
Mīkstais g (yumuşak g), "ğ" turku valodā nekad nav vārda sākumā un vienmēr seko tikai patskanim. Ja tam seko cits līdzskanis vai tas ir vārda beigās, tad tas pagarina pirms tā esošo patskani.
[izmainīt šo sadaļu] Patskaņi
 |
Turku valodas patskaņi ir a, e, i, ı, o, ö, u un ü. Valodā nepastāv diftongi un, diviem patskaņiem kopā esot, tie katrs saglabā savu skaņu.
[izmainīt šo sadaļu] Gramatika
Turku ir aglutinējoša valoda un tādēļ tajā ir daudzi viens otru papildinoši priedēkļi. Vārdā var būt daudzi priedēkļi un tos var pielietot, veidojot jaunus vārdus (no lietvārda var izveidot darbības vārdu un otrādi).
[izmainīt šo sadaļu] Lietvārdi un īpašības vārdi
Turku valodā lietvārdu galotnes norāda piederības personu. Valodai ir sešas deklinācijas (galotnes pievieno saskaņā ar patskaņu harmonijas likumiem):
- nominatīvs;
- ģenitīvs (galotne -ın, -in, -un vai -ün);
- datīvs (galotne -a vai -e);
- akuzatīvs (-ı, -i, -u vai -ü);
- ablatīvs (-den vai -dan);
- lokatīvs (-de vai -da);
- instrumentālis.
Visiem lietvārdiem galotnes tiek pievienotas vienādi, pievienojot to galotni, kas saskan ar iepriekšējo patskani, turklāt, ablatīvā un lokatīvā atšķiras galotnes līdzskanis hava (gaiss) + -da (lokatīva priedēklis) = havada (gaisā), bet, ağaç (koks) + -da (kolatīva priedēklos) = ağaçta (kokā), nevis ağaçda.
Turklāt, lietvārdiem pievieno arī piederības priedēkli, kas norāda lietvārda piederības personu.
|
|
Turku valodā īpašības vārdi nav deklinējami, bet tie ļoti bieži ir arī lietvārdi un tad tie ir deklinējami. Ja tie ir apzīmētāji, tad tie ir pirms apzīmējamā lietvārda.
Piederība turku valodā tiek izteikta ar tādām gramatiskajām formām, kas izteiktas pēc principa „būt” un „nebūt”. Lai arī var un yok nozīmē „ir” un „nav”, vārdi vardı un yoktu ir to tagadnes preteriti, bet olacak un olmayacak ir – nākotnes. Tādēļ turku valodā ir neparasta teikuma uzbūve un teikums: „Manam kaķim nebija kurpju” turku valodā skanētu šādi:
- kedi + -m + -in ayak + kab(ı) + -lar + -ı yok + -tu
- (kedimin ayakkabıları yoktu)
Latviski tas skanētu šādi: kaķ-a-man-a kāj-apseg-u nav-bija.
[izmainīt šo sadaļu] Personu vietniekvārdi
| Turciski | Latviski |
|---|---|
| Ben | es |
| Sen | tu |
| O | viņš, viņa, tas |
| Biz | mēs |
| Siz | jūs, Jūs |
| Onlar | viņi, viņas, tie |
[izmainīt šo sadaļu] Darbības vārdi
Turku valodā darbības vārds, tāpat kā latviešu valodā, norāda darītāju. Tie var būt nolieguma un arī pasīvi. Turku valodā darbības vārds var norādīt laiku, izteiksmi un darbības veidu. Tas var būt progresīvs, vajadzības, aorists, nākotnes, tagadnes, pagātnes, kondicionālis, pavēles vai vēlējuma.
| Turciski | Latviski |
|---|---|
| gel- | nākt |
| gelmi- | nenākt |
| geleme- | nevar nākt |
| gelebil- | var nākt |
| Gelememiş | Viņš/viņa acīmredzot nevarēja nākt. |
| Gelememişti | Viņš/viņa nevarēja nākt. |
| Gelememiştiniz | Jūs nevarējāt nākt. |
| Gelememiş miydiniz? | Vai jūs nevarējāt nākt? |
Visiem turku vārdiem konjugācijas ir vienādas, izņemot nekārtnos darbības vārdus un nepietiekamo vārdu i-.
[izmainīt šo sadaļu] Patskaņu harmonija
Turku valodā patskaņu harmonija tiek panākta, nosakot, ka turku valodas pamata vārdā līdztekus ir tikai platie (a, ı, o, u) patskaņi vai šaurie (e, i, ö, ü). Piemēram, turku valodā priedēkļa apzīmējums -den nozīmē gan -dan, gan -den (atbilstoši patskaņu harmonijas likumam) un apzīmējums -iniz nozīmē: -ınız, -iniz, -unuz, vai -ünüz.
| platie | šaurie | |||
|---|---|---|---|---|
| neapaļie | apaļie | neapaļie | apaļie | |
| augstie | i | ü | ı | u |
| zemie | e | ö | a | o |
Turku valodā patskaņus iedala divējādi: pēc tā vai tie ir plati vai šauri un pēc tā, vai tie ir apaļie vai neapaļie.
[izmainīt šo sadaļu] Vārdu kārtība
Vārdu kārtība turku valodā: teikuma priekšmets – izteicējs – darbības vārds. Šāda vārdu kārtība ir arī japāņu valodā un latīņu valodā. Vārdu kārtība var būt arī savādāka, atkarībā no tā, kurš ir svarīgākais. Gramatika nosaka, ka „jebkurš vārds, kas ir pirms darbības vārda ir svarīgākais. Piemēram, teikumā: „Ali aizgāja uz skolu” likts uzsvars uz vārdu „skola” un turciski ir: „Ali okula gitti”. Ja likts uzsvars uz Ali: „Uz skolu aizgāja Ali”, tad turciski ir: „Okula Ali gitti” un nozīmētu tas ir Ali, kas aizgāja uz skolu.
[izmainīt šo sadaļu] Vārdu krājums
Turku valodā ļoti izteikta ir tās aglutinējošā daba un tajā brīvi no esošajām vārdu saknēm var kombinēt jaunus vārdus. Vairums turku vārdu radušies no neliela vārdu krājuma, pievienojot priedēkļus.
| Turciski | Daļas | Latviski | Vārdšķira |
|---|---|---|---|
| göz | göz | acs | lietvārds |
| gözlük | göz + -lük | brilles | lietvārds |
| gözlükçü | göz + -lük + -çü | briļļu pārdevējs | lietvārds |
| gözlükçülük | göz + -lük + -çü + -lük | briļļu tirdzniecība | lietvārds |
| gözlüklenmek | göz + -lük + -len + -mek | kļūt par briļļu īpašnieku | darbības vārds |
| gözlem | göz + -lem | skatījums | lietvārds |
| gözlemek | göz + -le + -mek | skatīties | darbības vārds |
| gözlemci | göz + -lem + -ci | skatītājs | lietvārds |
| Turciski | Daļas | Latviski | Vārdšķira |
|---|---|---|---|
| yat- | yat- | gulēt | darbības vārds |
| yatık | yat- + -(ı)k | gulošs | īpašības vārds |
| yatak | yat- + -ak | guļvieta, gulta | lietvārds |
| yatay | yat- + -ay | guļus (horizontāli) | lietvārds |
| yatkın | yat- + -gın | pieslējies | lietvārds |
| yatır- | yat- + -(ı)r- | guldīt | darbības vārds |
| yatırım | yat- + -(ı)r- + -(ı)m | guldīts, noguldījums | lietvārds |
| yatırımsız | yat- + -(ı)r- + -(ı)m + -sız | bez noguldījuma | īpašības vārds |
| yatırımcı | yat- + -(ı)r- + -(ı)m + -cı | noguldītājs | lietvārds |
Tāpat kā vācu valodā, arī turku valodā no diviem vārdiem tiek izveidoti savienojumi, kas veido patstāvīgus vārdus.
| Turciski | Latviski | Pamatvārdi | Nozīme |
|---|---|---|---|
| Pazartesi | pirmdiena | Pazar (svētdiena) un ertesi (pēc) | pēc svētdienas |
| bilgisayar | dators | bilgi (informācija) un say- (skaitīt) | informācijas skaitītājs |
| gökdelen | debesskrāpis | gök (debesis) un del- (caurdurt) | Debesu dūrējs |
| başparmak | īkšķis | baş (galvenais) un parmak (pirms) | galvenais pirksts |
