Ģedimins

Vikipēdijas raksts

Ģedimins (lietuviešu Gediminas (dz. ap 1275. g. – m. 1341. g.), Lietuvas dižkunigaitis (1316. - 1341. g.), Ģedimina resp. Jagaiļu dinastijas aizsācējs, viens no izcilākajiem valdniekiem Lietuvas vēsturē. Ģedimina valdīšanas laikā par Lietuvas galvaspilsētu kļuva Viļņa (1323).

Visticamākais, ka Ģedimins bijis Lietuvas dižkunigaiša (no 1293.(1296.) līdz 1316. gadam) Vīteņa jaunākais brālis. Par dižkunigaiti Ģedimins kļuva 1316. g. pēc Vīteņa nāves. Tieši Ģedimins nostiprināja Lietuvas Dižkunigaitiju un padarīja to par nopietnu, ievērojamu spēku Austrumeiropā; dažreiz viņš tiek saukts pat par īsteno Lietuvas Dižkunigaitijas dibinātāju.

Lai nostiprinātu un paplašinātu savu valsti, kuras patstāvību apdraudēja Vācu ordenis, Ģedimins jau valdīšanas sākumperiodā pakļāva Turovu un Pinsku. 1320. gadā viņa dēls Aļģirds kļuva par Vitebskas kņazu. Tajā pašā gadā viņš izveidoja aliansi ar Tveras grāfisti. Viņa pakļautībā nonāca arī Smoļenska (1326), Pleskava (1322), Galīcija un Volīnija (ap 1320. līdz 1324.), Kijeva (1325). 1325. gadā tika izveidota alianse ar Vladislavu I Īso, Polijas karali, izdodot savu meitu Aldonu pie vīra Vladislava I dēlam, nākamajam Polijas karalim Kazimiram III. Ap 1330./1331. gadu alianse tika pārtraukta.

1324./1325. gadā Ģedimins izteica vēlmi kristīties, lai apturētu Vācu ordeņa iebrukumus Lietuvā. Tomēr politiskā situācija mainījās, un Ģedimins atteicās no kristīšanās.

Domājams, ka Ģedimins nomira no kaujā gūta ievainojuma 1341. gada decembrī, aizstāvot Veļonas pili (pie Nemunas). Valsti viņš atstāja savam dēlam Jaunutim, tomēr 1345. g. troni pārņēma Aļģirds (ar vēl viena Ģedimina dēla - Ķēstuta palīdzību).