Ženēvas ezers
Vikipēdijas raksts
Ženēvas ezers | |
---|---|
Koordinātes: | 46°26'Z 06°36'A |
Platība: | 582 km2 |
Maks. garums: | 73 km |
Vid. dziļums: | 153 m |
Maks. dziļums: | 310 m |
Tilpums: | 88,9 km3 |
Augstums vjl.: | 372 m |
Izteka: | Rona |
Sateces baseins: | 7 975 km2 |
Sateces baseina valstis: | Francija Šveice |
Salas: | Ile de la Harpe, Ile de Peilz |
Apdz. vietas krastos: | Lozanna (Šveice) Montrē (Šveice) Niona (Šveice) Tononlebēna (Francija) Vevē (Šveice) Ženēva (Šveice) |
Ženēvas ezers (franciski - Lac Léman, le Léman, Lac de Genève) - liels ezers Alpos. 60% ezera atrodas Šveicē, 40% - Francijā.
Ezers veidojies ledus laikmeta beigu posmā. Pusmēness formas ezers, ūdens apmaiņas periods - 11,4 gadi. Cauri ezeram tek Rona. Tuvāk ezera rietumu galam pāržmauga, kas ezeru sadala divās daļās - Grand Lac austrumos un Petit Lac rietumos. Krastu posmā starp Nionu un Lozannu sauc La Côte, bet starp Lozannu un Vevē - par Lavaux.
1960jos gados piesārņojuma līmenis ezerā sasniedza tādu pakāpi, ka vairākās pludmalēs bija bīstami peldēties. 1980jos gados piesārņojums (gk. eitrofikācija) bija tik spēcīgs, ka ezerā praktiski vairs nebija zivju. Pēdējā laikā piesārņojuma līmenis krasi samazinājies un ezerā ir droši peldēties.
Ezers ir kalpojis par atpūtas vietu populāriem cilvēkiem. Šeit spoku stāstus rakstījuši Bairons un Mērija Šellija (šeit tapis Frankenšteina sižets).