Aksi
Vikipēdijas raksts
| Aksi Aksi |
|
|---|---|
 Koordinātes: |
59°36'Z 25°05'A |
| Salu grupa: |
- |
| Jūra, okeāns, ezers: |
Baltijas jūra |
| Valsts: |
Igaunija |
| Iedzīvotāju skaits: |
0 |
| Lielākā pilsēta, ciems: |
nav |
| Platība: |
0,59 km² |
| Augstākais punkts: |
m |
| Garums: |
2 km |
| Platums: |
0,4 km |
Aksi (igauniski arī Väike-Prangli - Väike-Prangli, zviedriski - Äksi) ir Igaunijai piederīga sala Baltijas jūrā, Somu līcī, dienvidaustrumos no lielākās Prangli. Pieder Harju apriņķim.
Sala ir ar smilšu augsnēm, to klāj kadiķi un priežu meži. Vietām aug arī bērzi. Iekļauta Prangli ainavu aizsardzības teritorijā.
Aksi bija apdzīvota laikaposmā no 1790. gada līdz 1953. gadam, kad pēdējos salas iedzīvotājus aiziet spieda PSRS robežsardze. Salas iedzīvotāji pārsvarā bija zviedri.
1986. gadā celta maza bāka. Salā saglabājušies akmens žogi, ēku atliekas un pamati.
[izmainīt šo sadaļu] Akmens labirinti
Interesantākais piemineklis salā ir divi akmens labirinti kas veidoti no rindās izvietotiem laukakmeņiem. Arī citās agrāk zviedru apdzīvotajās Igaunijas salās ir šādi labirinti un tie saistāmi ar senām zvejnieku un jūrasbraucēju tradīcijām, kuru mērķis bija nodrošināt drošu braucienu.
Saskaņā ar nostāstiem vecāko labirintu (Türgi linn - "turku pilsēta") 1849. gadā veidojis kāds zviedru virsnieks Dāvids Vekmans. Pie ieejas labirintā akmenī iekalti viņa iniciāļi "DW" un gadaskaitlis "1849".
Otrs labirints atrodas salas ziemeļrietumu daļā. Ziemeļos no tā atrodas akmens, kurā iekalts "EKA 1914". Novadpētnieki uzskata, ka labirintu 1914. gadā veidojis Ēvalds Konstantīns Aksbergs. Citas ziņas liecina, ka labirints celts 1915. gadā un tajā mīlējuši spēlēties salinieku bērni.
