Cietais disks
Vikipēdijas raksts
Cietais disks (angl. HDD, Hard Disk Drive) ir magnētiska datu glabāšanas ierīce. Tas sastāv no platēm (platters), kas ir nostiprinātas uz ass un ātri griežas (4200 - 15000 1/min), nolasīšanas ierakstīšanas galviņām un korpusa, kur tas viss ir salikts iekšā. Cietos diskus iedala pēc to pieslēguma veida (savienojuma ar datora pamatplati vai disku adapteri). Ir sastopami SCSI, PATA un SATA pieslēgumi.
- SCSI bija pirmais, šie diski parasti ir ātri, taču dārgi
- PATA sākumā sauca par ATA (Advanced Technology Attachment), pēc tam, kad parādījās SATA, tos nosauca par PATA (Parallel ATA)
- SATA parādījās relatīvi nesen, šis pieslēgums ir ātrāks kā PATA, taču tam pagaidām nav lielas nozīmes, jo šaurā vieta ir nolasīšanas ātrums no platēm. SATA ir Serial ATA.
Parasti datoros lieto 3,5`` cietos diskus. Portatīvajos datoros lieto 2,5`` cietos diskus. Sākumā bija sastopami arī 5,25`` cietie diski, taču mūsdienās tādus vairs neražo, jo tos nav iespējams izgatavot pietiekoši ātrus (pārāk lieli centrbēdzes spēki, kas deformē plates).
Pirmajiem PC savietojamajiem datoriem 20. gs 80. gados bija pieejami 20 un 40 MiB cietie diski. Mūsdienās (2006. gada oktobris) 3,5`` (10cm) cietie diski ir pieejami ar ietilpībām no ~40 līdz 750 GB. (Var atrast arī mazākus, taču tie parasti ir lietoti.) 2005 un 2006. gadā ražoto PATA un SATA cieto disku nolasīšanas un ierakstīšanas maksimālie ātrumi parasti ir 35-80 MiB/s.
|
|
Šis ar informācijas tehnoloģijām un datoriem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
