Džuzepe Marija Krespi
Vikipēdijas raksts
Džuzepe Marija Krespi (Giuseppe Maria Crespi, * 1665. gada 16. martā Boloņā, † 1747. gada 16. jūlijā turpat), saukts arī Lo Spagnuolo ("spānietis"), bija baroka laika itāliešu gleznotājs, Boloņas skolas pārstāvis. Krespi iestājās pret akadēmisko tradīciju un specializējās žanra glezniecībā (viņu uzskata par vienu no izcilākajiem itāliešu baroka žanra glezniecības pārstāvjiem), lai arī viņam ir liels skaits reliģiska rakstura darbu. Krespi darbos liela nozīme ir gaismas lietojumam (viņš prasmīgi izmantojis chiaroscuro efektu). Starp Krespi nozīmīgākajiem darbiem jāmin cikls "Septiņi sakramenti" (apm. 1712. g.), "Blusa" (apm. 1730. g.), "Sv. Jānis no Nepomukas pieņem Bohēmijas karalienes grēksūdzi" (apm. 1740. g.), "Grāmatplaukti" (apm. 1725. g.), "Virtuvene" (apm. 1713. g.).
Krespi dzimis Boloņā. Viņa mātei bija radniecīgas saites ar Kospi ģimeni, kas savukārt bija saistīta ar Mediči dzimtu. Pavārdu Lo Spagnuolo Krespi ieguva, jo valkāja ciešas drēbes, kas tobrīd bija raksturīgi spāņu ģērbšanās stilam. 15-18 gadu vecumā Krespi strādāja pie mākslinieka Domeniko Marijas Kanuti; Karlo Marati viņam piedāvājis darbu Romā, taču Krespi atteicies. 1681.-1682. gadā Karlo Činjāni uzaicināja Krespi pievienoties Accademia del Nudo apgūt zīmēšanu, un Krespi tur darbojās līdz pat 1686. gadam.
1708. gadā Krespi kādu nakti nācies bēgt uz Florenci ar darbu "Nevainīgo slaktiņš" un grāfa Vičenco Ranuci Kospi ieteikuma vēstuli, jo gleznu sev iekārojis kāds Boloņas priesteris, lai arī tā bijusi domāta lielhercogam Ferdinandam I de' Mediči. Nākamos piecus gadus Krespi atradās lielhercoga protekcijā.
Par gleznotājiem kļuva arī divi Krespi dēli – Antonio un Luidži.
