Krāterezers (Oregona)
Vikipēdijas raksts
 Šis raksts ir par Krāterezeru - ezeru Oregonas štatā. Skaties nozīmju atdalīšanas lapu, lai uzzinātu par citām jēdziena krāterezers nozīmēm. |
| Krāterezers | |
|---|---|
 |
|
| Koordinātes: | 57°25'Z 24°50'A |
| Platība: | 53,2 km2 |
| Maks. garums: | 9,6 km |
| Vid. dziļums: | 350 m |
| Maks. dziļums: | 592 m |
| Tilpums: | 17,46 km3 |
| Augstums vjl.: | 1 883 m |
| Izteka: | nav |
| Sateces baseins: | ? km2 |
| Sateces baseina valstis: | ASV |
| Salas: | Vizārda sala Fantomšipa sala |
| Apdz. vietas krastos: | nav |
Krāterezers - ezers ASV, Oregonas štatā. Dziļākais ezers ASV.
Ezera izmēri ir 8 x 9,6 km. Ezera dziļākais punkts ir 592 - 594 metrus dziļš. 1886. gadā tika izmērīts 608 metru dziļums, 1959. gadā - 589 metri. Ezeram nav ietekas un iztekas - ūdens apmaiņa notiek tikai līstot lietum un ūdenim iztvaikojot. Tāpēc ūdens apmaiņas periods ezerā ir ļoti ilgs - 250 gadi.
Ezera aizsardzībai izveidots Krāterezera nacionālais parks. Ezers slavens ar izcili krāšņām ainavām, koši zilu ūdens krāsu un ūdens dzidrumu. Pateicoties tam, ka ezeram nav ietekas un tā baseins tikai nedaudz lielāks par pašu ezeru, tā ūdens ir viens no tīrākajiem Ziemeļamerikā. 1997. gadā Seki disks ezerā bija redzams pat 43,3 metru dziļumā. Ezera ūdenī ir salīdzinoši daudz sāļu, tā ūdens ir nedaudz sārmains. Gada nokrišņu daudzums šeit ir vidēji 1 680 mm un ūdens līmenis ir sasniedzis līdzsvaru - t.i. iztvaiko aptuveni tikpat daudz kā nolīst un nosnieg.
Pirmais eiropietis (Džons Veslijs Hilmans) ezeru sasniedza 1853. gadā un deva nosaukumu - Dziļais Zilais ezers (Deep Blue Lake). Vēlāk ezers tika pārdēvēts par Krāterezeru.
Ezerā sākotnēji nebija zivju, taču laikaposmā no 1888. gada līdz 1941. gadam tajā ielaistas daudzu sugu zivis, no kurām vairākas izveidojušas noturīgas populācijas.
[izmainīt šo sadaļu] Ģeoloģija
Ezerdobe izveidojās aptuveni 5 677 (± 150) g. pmē., iebrūkot Montmazamas vulkāna kalderai. Kalderas dziļums ir ap 1 220 metri. Šajā izvirdumā vulkāns izvirda ap 50 kubikkilometru lavas. Mazāki izvirdumi notikuši arī vēlāk, taču lava vairs nav izkļuvusi ārpus kalderas.
Vēlākie izvirdumi izveidoja ezera salu - Vizarda salu, kā arī zem ūdens esošus krāterus - Meriama konusu un citus.
Atdziestot lavai lietus un sniegs pamazām piepildīja izveidojušos milzīgo iedobi, izveidojot ezeru. Vēl ilgāku laiku kalderā saglabājās fumarolas un karstie avoti.
Kad ezera krasti - kalderas nogāzes stabilizējās, agrāk kailo bet auglīgo augsni pārklāja meži. Ezera gultni klāj zemes nogruvumu un citu nogulumu kārta.
Mūsdienās ezera gultnē joprojām vērojama hidrotermālā aktivitāte un pastāv iespēja, ka Montmazamas vulkāna izvirdums var atkārtoties. Ezera gultnē atrodas hidrotermālie baseini, kuru ūdens ir ievērojami sāļāks, nekā pārējā ezerā. Ezera dziļākajā dzelmē dzīvo arī dzīvas būtnes - plakanie tārpi, nematodes, kopepodi, ostrakodi u.c.
Ezera krastos dzīvo klamatu cilts indiāņi, kuri šeit dzīvoja arī vulkāna izvirduma laikā. Šis pirms 7 000 gadiem notikušais izvirdums saglabājies indiāņu folklorā kā nostāsts par karu starp diviem vulkāniem - Montmazamu un Šastas kalnu.
[izmainīt šo sadaļu] Apskates objekti
- Ezerā jau vairāk nekā gadsimtu peld slavens pusnogrimis koks - "Vecais ezera vīrs" (Old Man of the Lake) - viens šī koka gals ir nogrimis, otrs ir nedaudz ārā no ūdens. Koks samērā labi saglabājies pateicoties aukstajam ūdenim.
- Vizarda sala - izteiksmīgs vulkāna konuss - sala - ezerā
