Melburna

Vikipēdijas raksts

Melburna, Austrālija

Iedzīvotāji (2006)

3,780,871

Blīvums

479.6/km²

Dibināta

1835. gadā

Platība

8,694 km²

Štats

Viktorija

Mājaslapa

_{www.melbourne.vic.gov.au}

Wikimedia Commons ir pieejami multimēdiju faili par šo tēmu. Skat.:

Category:Melbourne

Melburna 1927. gads.

Melburnas panorāma

Melburna (angļu - Melbourne) - ir otrā lielākā Austrālijas pilsēta un Viktorijas štata galvaspilsēta. Melburnā un tās aglomerācijā dzīvo apmēram 70%, jeb 3.7 miljoni no štata iedzīvotājiem (2006. gada dati). Atrodas valsts dienvidrietumos pie Basa šauruma Portfilipas līča krastos. Cauri pilsētai tek Jaras upe

Bieži saukta par parku pilsētu, jo izceļas ar lielu parku daudzumu. Ekonomikā pazīstama kā kompāniju Telstra, BHP Billiton, National Australia Bank galvenās mītnes vieta. Lielākā Austrālijas osta. Pilsētā atrodas Ford, Toyota, Holden autorūpnīcas.

Pilsētas iedzīvotāju etniskais sastāvs ir visai raibs - apmēram 25% iedzīvotāju ir dzimuši ārpus Austrālijas.

[izmainīt šo sadaļu] Vēsture

Dibināta 1835. gadā; tā bija neliela pilsētiņa līdz XIX gadsimta vidum, kad sākās Viktorijas Zelta drudzis un jau 1865. gadā Melburna bija lielākā Austrālijas pilsēta. XIX gs. 80.-ajos gados Melburna bija viena no lielākajām pilsētām Britu impērijā, un turpināja strauji attīstīties. Tomēr XIX gadsimta beigās attīstība palēninājās ekonomiskās krīzes dēļ.

No 1901. gada līdz 1927. gadam tā bija Austrālijas galvaspilsēta; vēlāk par galvaspilsētu kļuva jaunuzceltā Kanbera. 2.pasaules kara laikā no 1942. līdz 1944. gadam Melburna bija Sabiedroto Klusā okeāna reģiona galvenā štāba vieta. Kara gados Melburna kļuva par Austrālijas galvano rūpniecības centru.

Pēc kara pilsētas iedzīvotāju skaits palielinājās, jo šeit ieplūda daudzi imigrantu no izpostītās Eiropas. 1956. gadā šeit notika Olimpiskās spēles.

[izmainīt šo sadaļu] Klimats

Melburnas klimats ir labi pazīstams ar savu mainīgumu. Frāze "četri gadalaiki vienā dienā" ir raksturīga Melburnas kultūras sastāvdaļa. Melburnā ziemas laikā ir vēsāks, nekā pārējās Austrālijas pilsētās. Temperatūras apsolūtais minimums ir 4.4°C, kas tika novērots 1901. gada 4. jūlijā. Tomēr sniegs Melburnā ir ļoti reta dabas parādība. Pēdējās reģistrētās snigšanas dienas ir 1986. gada 25. jūlijs, kā arī 2005. gada 10. augusts un 2006. gada 15. novembris. Nopietna sniegputeņa Melburnā nav bijis kopš 1951. gada. Daudz biežāk ziemas laikā var novērot salnu un miglu. Pavasarī melburnieši parasti var baudīt siltu laiku un skaidras debesis. Raksturīgas pazīmes Melburnas vasarā ir sauss laiks un ilgstošs karstums ar temperatūru līdz pat 40°C. Karstuma rekords tika sasniegts 1939. gada 13. janvārī, kad termometra stabiņš, visā Austrālijā piedzīvotā 4 dienu karstuma vilnī, sasniedza atzīmi 45.6°C.

**Klimata tabula**
	Jan	Feb	Mar	Apr	Mai	Jīn	Jūl	Aug	Sep	Okt	Nov	Dec	Gadā
Vidējais diennakts temperatūras maksimums (°C)	25.8	25.8	23.8	20.2	16.6	14.0	13.4	14.9	17.2	19.6	21.8	24.1	19.8
Vidējais diennakts temperatūras minimums (°C)	14.2	14.5	13.1	10.7	8.6	6.9	5.9	6.6	7.9	9.4	11.1	12.8	10.1
Vidējais nokrišņu daudzums (mm)	48.2	47.0	50.6	58.2	56.6	49.8	47.9	50.3	58.7	67.4	59.3	59.1	653.2
Vidējais lietaino dienu skaits	8.3	7.4	9.3	11.5	14.0	14.2	15.1	15.6	14.8	14.3	11.8	10.5	146.7
Vidējais skaidro dienu skaits	6.3	6.3	5.7	4.4	3.0	2.5	2.7	2.9	3.4	3.6	3.5	4.4	48.5
Vidējais apmākušos dienu skaits	11.2	9.7	13.4	14.9	18.0	16.8	17.2	16.8	15.7	16.4	15.1	14.2	179.5
Avots: Bureau of Meteorology

2006. gadā, tāpat kā visa Austrālija, arī Melburna piedzīvoja rekordsausu gadu. Septembrī un Oktobrī, parasti vismitrākajos mēnešos gadā, nebija nevienas dienas ar lietu.

[izmainīt šo sadaļu] Demogrāfija

Mūsdienās Melburna ir daudzpusīga un multikulturāla lielpilsēta. Gandrīz ceturtā daļa pilsētas iedzīvotāju ir ārzemnieki, kas pārstāv vairāk kā 230 valstis un runā 180 dažādās valodās. Viktorijas zelta drudža gados, 19. gadsimta vidū, pilsētas iedzīvotāju skairs sāka strauji palielināties. 1865. gadā Melburna iedzīvotāju skaita ziņā apsteidza līdz tam lielāko Austrālijas pilsētu Sidneju, tomēr jau 20. gadsimta sākumā Melburna un Sidneja bija vienāda lieluma pilsētas un gadu pēc Austrālijas federalizācijas 1902. gadā Sidneja kļuva par Austrālijas lielāko urbanizēto teritoriju.

Iedzīvotāju skaita dinamika