Njasa ezers
Vikipēdijas raksts
| Njasa ezers | |
|---|---|
 |
|
| Koordinātes: | 10°0'D 34°0'A |
| Platība: | 29 600 km2 |
| Maks. garums: | 560 km |
| Vid. dziļums: | 292 m |
| Maks. dziļums: | 706 m |
| Tilpums: | 7 775 km3 |
| Augstums vjl.: | 500 m |
| Izteka: | Šire |
| Sateces baseins: | km2 |
| Sateces baseina valstis: | Mozambika Malāvija Tanzānija |
| Salas: | Likoma Čizumulu |
| Apdz. vietas krastos: | Nav lielu pilsētu |
Njasa ezers (latviski arī Njasas ezers, Malāvi ezers, angliski - Lake Malawi, Lake Nyasa, Lake Nyassa, Lake Niassa - nosaukums cēlies no jao vārda - "ezers". Mozambikā ezeru oficiāli sauc vienā vārdā - Niassa) - liels ezers Āfrikā, vistālāk dienvidos esošais no Lielā Rifta ielejas ezeriem. Paretam ezers tiek saukts arī par Livingstona ezeru.
Ezers pieder Malāvijai, Mozambikai un Tanzānijai. Lielākā daļa ezera atrodas Malāvijā, robeža starp Malāviju un Tanzāniju tiek apstrīdēta. Tanzānija uzskata, ka ezerā robežas iet tāpat kā robežas starp britu un vācu īpašumiem pirms 1914. gada, savukārt Malāvija uzskata, ka tai pieder viss ezers līdz Tanzānijas krasta līnijai - jo pēc 1919. gada viss ezers atradās britu Njasalendā. Šī problēma agrāk novedusi pie konfliktiem starp abām valstīm. Pašlaik konflikts ir noklusis. Aptuveni ceturtā daļa ezera ir Mozambikas teritorija, tai skaitā teritorija ap Likomas un Čizumulu salām.
Pirmais eiropietis, kas sasniedza ezeru, bija Dāvids Livingstons 1859. gadā. Briti pieteica pretenzijas uz zemēm ap ezeru, taču Portugāle paspēja kolonizēt zemes austrumu krastā. Tomēr Mozambikas krastam tuvās Likomas un Čizumulu salas jau bija paspējuši kolonizēt skotu misionāri un tās tika iekļautas Njasalendā. Mūsdienās šīs salas ir Malāvijai piederošas, taču no visām pusēm ielenktas ar Mozambikai piederošiem ūdeņiem.
Abas salas ir apdzīvotas - te dzīvo vairāki tūkstoši cilvēku. Likomā atrodas liela anglikāņu baznīca, kas celta XX gadsimta sākumā. Uz abām salām atrodas daudzi lieli baobaba koki. Satiksmi ezerā, tai skaitā uz salām nodrošina tvaikoņi.
Ezera ūdens virsējo slāņu temperatūra ir 24 - 29 °C, dziļākajos slāņos temperatūra ir 22 °C.
[izmainīt šo sadaļu] Dzīvā daba
Njasa ezers apgādā ar pārtiku plašas apkaimes iedzīvotājus. Ezerā ir liela zivju sugu daudzveidība, no kurām daudzas ir populāras akvārija zivtiņas.
Ezerā dzīvo arī krokodili un zivju ērgļi, kas pārtiek no zivīm.
Ezerā dzīvo arī dažādu sugu moluski, tai skaitā arī bīstamā bilharcija. Ilgus gadus šī bīstamā organisma klātbūtni ezerā valdības noliedza bailēs no tūrisma panīkuma, tomēr pēdējā laikā sabiedrība par to uzzina aizvien vairāk. Mazo zivtiņu, kas ēd šos gliemežus, izķeršana, ir novedusi pie bilharciju savairošanās un ezera dienvidaustrumu daļā peldēties tagad ir bīstami.
