Static Wikipedia February 2008 (no images)

aa - ab - af - ak - als - am - an - ang - ar - arc - as - ast - av - ay - az - ba - bar - bat_smg - bcl - be - be_x_old - bg - bh - bi - bm - bn - bo - bpy - br - bs - bug - bxr - ca - cbk_zam - cdo - ce - ceb - ch - cho - chr - chy - co - cr - crh - cs - csb - cu - cv - cy - da - de - diq - dsb - dv - dz - ee - el - eml - en - eo - es - et - eu - ext - fa - ff - fi - fiu_vro - fj - fo - fr - frp - fur - fy - ga - gan - gd - gl - glk - gn - got - gu - gv - ha - hak - haw - he - hi - hif - ho - hr - hsb - ht - hu - hy - hz - ia - id - ie - ig - ii - ik - ilo - io - is - it - iu - ja - jbo - jv - ka - kaa - kab - kg - ki - kj - kk - kl - km - kn - ko - kr - ks - ksh - ku - kv - kw - ky - la - lad - lb - lbe - lg - li - lij - lmo - ln - lo - lt - lv - map_bms - mdf - mg - mh - mi - mk - ml - mn - mo - mr - mt - mus - my - myv - mzn - na - nah - nap - nds - nds_nl - ne - new - ng - nl - nn - no - nov - nrm - nv - ny - oc - om - or - os - pa - pag - pam - pap - pdc - pi - pih - pl - pms - ps - pt - qu - quality - rm - rmy - rn - ro - roa_rup - roa_tara - ru - rw - sa - sah - sc - scn - sco - sd - se - sg - sh - si - simple - sk - sl - sm - sn - so - sr - srn - ss - st - stq - su - sv - sw - szl - ta - te - tet - tg - th - ti - tk - tl - tlh - tn - to - tpi - tr - ts - tt - tum - tw - ty - udm - ug - uk - ur - uz - ve - vec - vi - vls - vo - wa - war - wo - wuu - xal - xh - yi - yo - za - zea - zh - zh_classical - zh_min_nan - zh_yue - zu

Web Analytics
Cookie Policy Terms and Conditions Wikipedia:Pamācība (Rediģēšana)/smilšu kaste - Vikipēdija

Wikipedia:Pamācība (Rediģēšana)/smilšu kaste

Vikipēdijas raksts

[izmainīt šo sadaļu] Alva

čau kakaujou Alva dabā un tās iegūšana [[Alva ir ķīmiskais elements ar simbolu Sn un atomskaitli 50. Pēc ķīmisko elementu izplatības zemes garozā alva ieņem 4- 5. vietu. Cilvēki alvu pazīst jau 6000 gadu. Alva dabā nav sastopama brīvā veidā, bet ir sastopama savienojumos oksīdu rūdā Dienvidaustrumāzijā, Latīņamerikā, Ķīnā, Nigērijā un Zairā. (Alvu iegūst alvas akmeni (SnO2) reducējot ar oglekli.) ]] == Ķīmiskās īpašības1111 Alva ir mazaktīvs metāls. Paaugstinātā temperatūrā tā reaģē ar skābekli un halogēniem. Ar atšķaidītām skābēm tā reaģē ļoti lēni. Alva ir samērā viegli kūstošs metāls, kuru lieto dažādos viegli (lodalva) un grūti (bronza) kūstošos sakausējumos. Viens no svarīgākajiem alvas sakausējumiem ir lodalva. Tās sastāvā ir 65% alvas un 35% svina. Lodalvas kušanas temperatūra ir 180 grādi pēc Celsija. To izmanto metālu detaļu savienošanā. ==



[Fizikālās] īpašības Pastāv trīs alvas modifikācijas : pelēkā, baltā un trauslā alva. Baltā alva ir sudrabaini balts, mīksts metāls. To saliecot, dzirdams troksnis. Alvai ir zema kušanas temperatūra, tā ir viegli stiepjama. Temperatūrā, kas ir zemāka par 13,2 grādiem, baltā alva sāk pārvērsties pelēkajā alvā. Ar to var izskaidrot irdenu pelēku traipu rašanos uz alvas izstrādājumiem. Šo parādību sauc par alvas mēri. Alvas mēris 1912. gadā iznīcināja R.Skota vadīto ekspedīciju, kad viņš bija atpakaļceļā no Dienvidpola, jo saira ar alvu salodētās kuģa degvielas tvertnes. Alvas mēris var progresēt, it īpaši temperatūrās, kas zemākas par 0. Ap -30 grādu temperatūru baltā alva sairst pelēkā pulverī. Savukārt, temperatūrā, kas augstāka par 161 grādu, baltā alva veido trauslo alvu.

IzmaDispičere:ntošana Alvu izmanto skārda ražošanai, aizsargkārtiņas veidošanai uz citu metālu virsmām (piem., konservu kārbām).Alvu izmanto dažādu sakausējumu, piem., bronzas ražošanā. To izmanto dažādu priekšmetu krāsošanai. Alvu izmanto arī foliju ražošanai, mērinstrumentu detaļu, ērģeļu stabuļu un māksliniecisku izstrādājumu izgatavošanai, lodēšanai un pat viltotās naudas ražošanai

Alva cilvēka organismā Cilvēkam dienā jāuzņem 3-5mg alvas. Uzņemot vairāk par 350mg, rodas kuņģa un zarnu darbības traucējumi. Alvu var uzņemt ar konservētiem pārtikas produktiem, medu. Alva ietilpst arī zīdaiņu un mazo bērnu uztura produktos un mātes piena aizstājējos. Alva tiek izmantota pretmikrobu, pretsēnīšu, pretinsektu un prettārpu līdzekļu pagatavošanai.

Kaķis ķer peles.

Austiņa ir smalkmaizīte. Reizēm par austiņām dēvē arī ierīci skaņas pārvadīšanai uz cilvēka dzirdes orgāniem.

ok

man patiik

kruti

Aņuks! :)

Narkomāns zvana uz ugundzēsēju depo. Dispičere: "Jā, lūdzu..." Narkomāns: "Labdien! Es uz palodzes iesēju kaņepju sēkliņas..." Dispičere: "Jūs sajaucāt numuru" atvieno.

Pēc kāda laiciņa atkal zvana norkomāns. Narkomāns: "Labdien! Es uz palodzes iesēju kaņepju sēkliņas, bet dažas sēkliņas nokrita zemē..." Dispičere: "Te ir ungundzēsēju depo" atvieno.

Pēc laiciņa atkal zvana narkomāns. Narkomāns: "Labdien! Es uz palodzes iesēju kaņepju sēkliņas, bet dažas sēkliņas nokrita zemē. Uz palodzes izauga tādas maziņas un vārgas kaņepītes..." Dispičere: "Zvaniet uz narkoloģijas centru" Niknumā atvieno.

Pēc neilga laiciņa zvana tas pats narkomāns. Narkomāns: "Labdien! Es uz palodzes iesēju kaņepju sēkliņas, bet dažas sēkliņas nokrita zemē. Uz palodzes izauga tādas maziņas un vārgas kaņepītes, bet uz zemes tādas lielas un sulīgas kaņepes. Bet vispār man kaimiņiem deg māja, es jums lūdzu nenomīdiet man tās kaņepes".


Čau

KRUTI

kas tā par rotaļu; 2 lēkā, 3. tup, 4 garšļaukus, 5 smej.


YO ;) Madona rullzz ;D Cā madonas cilveecinji ;)

Static Wikipedia 2008 (no images)

aa - ab - af - ak - als - am - an - ang - ar - arc - as - ast - av - ay - az - ba - bar - bat_smg - bcl - be - be_x_old - bg - bh - bi - bm - bn - bo - bpy - br - bs - bug - bxr - ca - cbk_zam - cdo - ce - ceb - ch - cho - chr - chy - co - cr - crh - cs - csb - cu - cv - cy - da - de - diq - dsb - dv - dz - ee - el - eml - en - eo - es - et - eu - ext - fa - ff - fi - fiu_vro - fj - fo - fr - frp - fur - fy - ga - gan - gd - gl - glk - gn - got - gu - gv - ha - hak - haw - he - hi - hif - ho - hr - hsb - ht - hu - hy - hz - ia - id - ie - ig - ii - ik - ilo - io - is - it - iu - ja - jbo - jv - ka - kaa - kab - kg - ki - kj - kk - kl - km - kn - ko - kr - ks - ksh - ku - kv - kw - ky - la - lad - lb - lbe - lg - li - lij - lmo - ln - lo - lt - lv - map_bms - mdf - mg - mh - mi - mk - ml - mn - mo - mr - mt - mus - my - myv - mzn - na - nah - nap - nds - nds_nl - ne - new - ng - nl - nn - no - nov - nrm - nv - ny - oc - om - or - os - pa - pag - pam - pap - pdc - pi - pih - pl - pms - ps - pt - qu - quality - rm - rmy - rn - ro - roa_rup - roa_tara - ru - rw - sa - sah - sc - scn - sco - sd - se - sg - sh - si - simple - sk - sl - sm - sn - so - sr - srn - ss - st - stq - su - sv - sw - szl - ta - te - tet - tg - th - ti - tk - tl - tlh - tn - to - tpi - tr - ts - tt - tum - tw - ty - udm - ug - uk - ur - uz - ve - vec - vi - vls - vo - wa - war - wo - wuu - xal - xh - yi - yo - za - zea - zh - zh_classical - zh_min_nan - zh_yue - zu -

Static Wikipedia 2007 (no images)

aa - ab - af - ak - als - am - an - ang - ar - arc - as - ast - av - ay - az - ba - bar - bat_smg - bcl - be - be_x_old - bg - bh - bi - bm - bn - bo - bpy - br - bs - bug - bxr - ca - cbk_zam - cdo - ce - ceb - ch - cho - chr - chy - co - cr - crh - cs - csb - cu - cv - cy - da - de - diq - dsb - dv - dz - ee - el - eml - en - eo - es - et - eu - ext - fa - ff - fi - fiu_vro - fj - fo - fr - frp - fur - fy - ga - gan - gd - gl - glk - gn - got - gu - gv - ha - hak - haw - he - hi - hif - ho - hr - hsb - ht - hu - hy - hz - ia - id - ie - ig - ii - ik - ilo - io - is - it - iu - ja - jbo - jv - ka - kaa - kab - kg - ki - kj - kk - kl - km - kn - ko - kr - ks - ksh - ku - kv - kw - ky - la - lad - lb - lbe - lg - li - lij - lmo - ln - lo - lt - lv - map_bms - mdf - mg - mh - mi - mk - ml - mn - mo - mr - mt - mus - my - myv - mzn - na - nah - nap - nds - nds_nl - ne - new - ng - nl - nn - no - nov - nrm - nv - ny - oc - om - or - os - pa - pag - pam - pap - pdc - pi - pih - pl - pms - ps - pt - qu - quality - rm - rmy - rn - ro - roa_rup - roa_tara - ru - rw - sa - sah - sc - scn - sco - sd - se - sg - sh - si - simple - sk - sl - sm - sn - so - sr - srn - ss - st - stq - su - sv - sw - szl - ta - te - tet - tg - th - ti - tk - tl - tlh - tn - to - tpi - tr - ts - tt - tum - tw - ty - udm - ug - uk - ur - uz - ve - vec - vi - vls - vo - wa - war - wo - wuu - xal - xh - yi - yo - za - zea - zh - zh_classical - zh_min_nan - zh_yue - zu -

Static Wikipedia 2006 (no images)

aa - ab - af - ak - als - am - an - ang - ar - arc - as - ast - av - ay - az - ba - bar - bat_smg - bcl - be - be_x_old - bg - bh - bi - bm - bn - bo - bpy - br - bs - bug - bxr - ca - cbk_zam - cdo - ce - ceb - ch - cho - chr - chy - co - cr - crh - cs - csb - cu - cv - cy - da - de - diq - dsb - dv - dz - ee - el - eml - eo - es - et - eu - ext - fa - ff - fi - fiu_vro - fj - fo - fr - frp - fur - fy - ga - gan - gd - gl - glk - gn - got - gu - gv - ha - hak - haw - he - hi - hif - ho - hr - hsb - ht - hu - hy - hz - ia - id - ie - ig - ii - ik - ilo - io - is - it - iu - ja - jbo - jv - ka - kaa - kab - kg - ki - kj - kk - kl - km - kn - ko - kr - ks - ksh - ku - kv - kw - ky - la - lad - lb - lbe - lg - li - lij - lmo - ln - lo - lt - lv - map_bms - mdf - mg - mh - mi - mk - ml - mn - mo - mr - mt - mus - my - myv - mzn - na - nah - nap - nds - nds_nl - ne - new - ng - nl - nn - no - nov - nrm - nv - ny - oc - om - or - os - pa - pag - pam - pap - pdc - pi - pih - pl - pms - ps - pt - qu - quality - rm - rmy - rn - ro - roa_rup - roa_tara - ru - rw - sa - sah - sc - scn - sco - sd - se - sg - sh - si - simple - sk - sl - sm - sn - so - sr - srn - ss - st - stq - su - sv - sw - szl - ta - te - tet - tg - th - ti - tk - tl - tlh - tn - to - tpi - tr - ts - tt - tum - tw - ty - udm - ug - uk - ur - uz - ve - vec - vi - vls - vo - wa - war - wo - wuu - xal - xh - yi - yo - za - zea - zh - zh_classical - zh_min_nan - zh_yue - zu