Premonstrieši
Vikipēdijas raksts
Premonstrieši jeb norbertieši - mūku ordenis ko 1120. gadā dibināja Sv. Norberts ar augustīniešu rēgulu. Ordeņa nosaukums cēlies no ordeņa izcelsmes klostera Praemonstratum, tas ir Pratum monstratum - "(no debesīm) rādītā pļava)", franciski - Premontrē (Prémontré), atrodas Kusī (Coucy) mežā pie Reimsas. Kad 1126. gadā pāvests apstiprināja ordeni, tam bija jau astoņi klosteri. Darbodamies misijas darbā, galvenokārt vendu apgabalos, premonstrieši skaitliski pieauga un izplatījās, viduslaiku beigās tiem bija ap 600 patstāvīgu nometņu 30 iecirkņos.
Trīspadsmitā gadsimta beigās premonstriešu stingrā kārtība atslāba. Dažādu reformu mēģinājumu iznākumā 1630. gadā tika izstrādāti jauni statūti, kas pārveidoja ordeņa tradīcijas jezuītu dievbijības un restaurācijas katolicisma garā. Ordeni pārvalda Premontrē klostera abats un ģenerālkapituls, kas sākumā ik gadus, vēlāk ik pa trim gadiem, un bieži arī vēl retāk sanāca Premontre klosterī. Ordeņa locekļi sadalās kanoniķos, kleriķos, novičos un laju brāļos. Ordeņa locekļu tērps gatavots no baltas vilnas. Sv. Norberts nodibināja arī savā laikā diezgan izplatīto premonstriešu sieviešu ordeni, kas sākotnēji dibināja savas nometnes vīriešu klosteru tuvumā un bija no tiem atkarīgas, vēlāk sāka veidot patstāvīgus sieviešu klosterus. Premonstriešiem ir arī savs terciāriešu ordenis.
