Radiotehnika

Vikipēdijas raksts

Satura rādītājs

1 Vēsture
2 Modeļu gamma
- 2.1 Lampu modeļi
- 2.2 Pusvadītāju modeļi
3 Saites

[izmainīt šo sadaļu] Vēsture

[izmainīt šo sadaļu] Pirmssākumi

Pircēji aplūko "Radiolas" modeļus

Radiotehnikas pirssākums meklējams 1926. gada 25. oktobrī, kad Ābramam Leibovicam izdeva atļauju radioaparātu ražošanai no jau apstiprinātām shēmām. Tā radās jauna akciju sabiedrība Ābrama Leibovica foto radio centrāle. 1932. gadā kompānija pārcēlās uz jaunām telpām Mūkusalas ielā 41. Sākotnēji tika ražoti ārzemju radioaparātu modeļi no importētām detaļām - Telefunken, Kramolin, DeTeWe, Lumophon, taču jau 1932. gadā tika izveidots pirmais paškonstruētais modelis. 1935. gadā izveidoja modeli Ferrosupers 36 - pirmo radiouztvērēju ar elektromegnētisko spoli. 1936. gadā kompānijā tika nodarbināti jau 240 cilvēki. Savas pastāvēšanas laikā pavisam tika ražoti 40 modeļi. 1933. gadā Rīgā tika nodibināta A. Apsīša un F. Žukova radioražošanas kompānija. Galvenie produkcijas veidi bija detaļas (pastiprinātāji utt.) radiofonam - tā tika saukta radioraidīšana tajā laikā. Aparatūra vadu translācijai bija slavena pat aiz valsts robežām. Trijlampu radiouztvērējs Toņmeistars tika ražots 2500-3000 vienības gadā. No 1934. gada komānija atradās Dārza ielā 16. Savas pastāvēšanas laikā kompānija izveidoja aptuveni 20 radiouztvērēju modeļus. Latvijā bija arī citas nelielas kompānijas, kuras ražoja radioaparātus, turklāt tādas bija ne tikai Rīgā, bet arī Liepājā. Radioaparātu ražošana un tirgošana bija ienesīga nodarbošanās, līdz 1938. gadā bija oficiāli reģistrēti jau 29 radioaparātu ražotāji. Pārsvarā tos konstruēja radio amatieri, būvējot modeļus, kas bija izstrādāto žurnāla "Radio abonents" laboratorijā. Latvijas radioamatieru biedrība tika nodibināta 1924. gada 18. jūnijā. 1926. gadā sāka izdot žurnālu "Radio".

[izmainīt šo sadaļu] Otrais pasaules karš

1940. gada 25. jūlijā Latvijā ienāca Padomju karaspēks un nodibināja Padomju varu. Privātās kompānijas, kas ražoja radiouztvērējus, nacionalizēja un apvienoja, bet vēlāk nosauca "Radiopionieris" un "Radiotechnika". 1941. gada martā "Radiopionieris" tika apvienots ar nacionalizēto uzņēmumu "Nikolajs Klemptners", bet kulaks Ābrams Leibovics nomira izsūtījumā - Sibīrijā. 2. pasaules karā, vācu okupācijas laikā uzņēmumi tika apvienoti un noformēti kā Telefunken Gerätewerk Riga filiāle, taču radioaparātu ražošana netika atsākta - galvenā uzmanība un rezursi tika veltīti militāro sakaru līdzekļu un artilērijas optikas piederumu ražošanai. Kara beigās uzņēmumi tika izlaupīti, taču pateicoties direktora Aleksandra Apsīša centieniem, 1944. gada rudenī lielu daļu aprīkojuma izdevās nosargāt.

[izmainīt šo sadaļu] Pēckara attīstība

Pēc kara tika uzsākta uzņēmumu atjaunošana. 1945. gadā tika izlaists pirmais radiouztvērējs Rīga T-689, un vēlāk - 1947. gadā tam sekoja Rīga T-755 un 1949. gadā - Rīga B-912 priekš lauku rajoniem. 1951. gadā radiorūpnīcu nosauca A. S. Popova vārdā. Aleksandru Apsīti tā laika varas iestādes vainoja jauno sistēmu darbības problēmās līdz 1952. gadā viņu pazemināja amatā un gada beigās arestēja. Par viņa atbrīvošanu iestājās par valdības vadītājs Vilis Lācis, taču 4 mēneši, ko Apsītis pavadīja ieslodzījumā atstāja paliekošu iespaidu uz viņa veselības stāvokli. Apsītis nomira 1988. gada 1. septembrī un tika apglabāts Raunas kapos.

Radiotehnika tika izveidota 1971. gadā un apvienoja A. S. Popova vārdā nosaukto Rīgas radiorūpnīcu (RRR) kā galveno uzņēmumu, Rīgas elektromehānisko rūpnīcu (REMR), kas ražoja visus atskaņotājus, Kandavas radiorūpnīcu (izveidota 1963.gadā) - ražoja pārnēsājamos radiouztvērējus, konstruktoru biroju Orbīta (izveidots 1960. gadā).

[izmainīt šo sadaļu] Mūsdienas

Mājas kinozāles akustiskā sistēma

Mūsdienās par Radiotehnikas pēcteci ir kļuvusi firma "VEF Radiotehnika RRR". Tā aktīvi nodarbojas ar ražošanas attīstību un modernu perspektīvu akustisko sistēmu modeļu izveidošanu. Patlaban tiek ražotas dažādas akustiskās sistēmas un mājas kinozāles, kuras ir ļoti pieprasītas klientu vidū gan NVS, gan ES valstīs.