Robērs Kampēns
Vikipēdijas raksts
Robērs Kampēns (Robert Campin, * 1378. gadā, iespējams, Valansjēnā, † 1444. gada 26. aprīlī Turnē) bija renesanses laika flāmu gleznotājs, visticamāk – Flemales meistars, kura identitāte ilgu laiku nebija zināma. Robērs Kampēns bija sava laika nozīmīgākais Turnē mākslinieks; viņu identificē ar Flemales meistaru, pamatojoties uz meistara darbu līdzību ar Kampēna skolnieku Rogīra van der Veidena un Žaka Darē darbiem (ja neskaita Flemales meistara darbus, nav saglabājusies neviena Kampēna glezna). Kopā ar Janu van Eiku Flemales meistars ir viens no Nīderlandes glezniecības skolas aizsācējiem. Flemales meistara darbi (no kuriem tikai viens ir datēts) tiek uzskatīti par senākiem nekā Jana van Eika, un tajos parādās viduslaiku mākslai (it īpaši manuskriptu ilustrācijām) raksturīgas iezīmes. Slavenākais Flemales meistara darbs ir triptihs "Merodas altārglezna"; nozīmīgi ir arī tādi viņa darbi kā "Jaunava un bērns pie kamīna", "Verlas altārglezna", "Pasludināšana" un "Kristus dzimšana".
Robērs Kampēns pirmo reizi minēts 1405.-1406. gadā kā gleznotājs Turnē, kur vēlāk arī iegādājies pilsonību, tāpēc ir pamats uzskatīt, ka viņš nav tur dzimis. Kampēns Turnē baudīja lielu popularitāti un saņēma daudz pasūtījumu; tāpat viņam piederēja daudzi īpašumi, un viņš vadīja mākslinieka darbnīcu. Slavenākais Kampēna skolnieks ir Rogīrs van der Veidens.
