Tibērijs
Vikipēdijas raksts
Tibērijs, pilnā vārdā Tibērijs Cēzars Augusts (Tiberius Caesar Augustus), dzimis Tibērijs Klaudijs Nērons (Tiberius Claudius Nero) (* 42. gada p. m. ē. 16. novembrī Romā, † 37. gada 16. martā Mizenā (Misenum), Kampānijā) - otrais Romas imperators (14-37).
Cēlis no ietekmīgās Klaudiju dzimtas. Tibērija Nērona (Tiberius Nero) un Līvijas Druzillas (Livia Drusilla) dēls. Māte 39. gadā izšķīrās no Tibērija Nērona un apprecēja Oktaviānu. Tibērijs savukārt apprecēja Oktaviāna meitu Jūliju Vecāko (Julia Caesaris filia) un Oktaviāns vēlās adoptēja Tibēriju un viņš iekļāvās arī Jūliju dzimtā. Tāpēc vēsturnieki pirmos četrsemit gadus sauc par [[Jūliju-Klaudiju dinastija|Jūliju-Klaudiju dinastiju.
Tibērijs tiek atzīts par vienu no Romas impērijas izcilākajiem karavadoņiem, kura kampaņas Pannonijā, Rētijā, Illīrijā un Ģermānijā uz ilgu laiku nodibināja impērijas ziemeļu robežas. Tomēr viņš laikabiedru atmiņās palicis kā drūms un vientuļš valdnieks, kurš īsti nevēlējās būt par imperatoru.
Pēc sava dēla Jūlija Cēzara Drūza (Julius Caesar Drusus) nāves 23. gadā, viņš 26. gadā devās prom no Romas faktisko valdīšanu atstājot pretorija prefektu ziņā.
 |
Šis raksts par Senajiem laikiem ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| Priekštecis: Oktaviāns |
Romas imperators 14–37 |
Pēctecis: Kaligula |
