Tjurku tautu migrācija

Vikipēdijas raksts

Lielākā turku tautu migrācija notika starp 6. un 11. gs. Viduslaiku sākuma posmā un šīs tautas ienāca centrālajā Āzijā, Eiropā un Tuvajos austrumos.

Centrālā Āzija, kuru līdz 10. gs. apdzīvoja irāņi, kļuva par jaunām mājām turku ciltīm. Turki seldžuki no 11. gs. sāka iekarot zemes Anatolijā, kas kļuva uz ilgiem laikiem par turku dzimteni un vēlāk par Turcijas Republiku.

Par turku senčiem uzskata Mongolijas vai Sibīrijā esošās Jeņisejas upes augšteces iedzīvotājus (mūslaiku tuviešu valodas areāls). Aptuveni 50. gs. pmē Ķīnas Hans Mongolijas tautas izspieda no viņu zemēm, kā rezultātā notika huņņu tautu migrācija. Pirmo reizi vēsturē vārds „turki” (Tu-kiu) minēts 6. gs. ķīniešu arhīvos, atsaucoties uz cilts atzaru, kas esot pēcteči Mongolijas agrākajiem iedzīvotājiem. Pirmās liecības par atsevišķu turku valodu grupu minētas 8. gs. sākuma Orkhona gravējumos.

Nav zināms tiešs laiks, kad sākusies šo tautu pilnīga migrācija no agrākajām apmetnēm. Pirmā valsts, kas savi dēvēja par turkiem un devusi vārdu daudzām valstīm vēsturē, bija 6. gs. pmē Gokturku karaliste (turku valodā: gök, zils vai debešķīgs). Asenas klana vadonis savus cilvēkus vedis no Li-žienas (tag. Želai-žai) uz Rūrānu, lai tiktu iekļauti viņu konfederācijā un tiktu aizsargāti no ķīniešiem. Viņu cilts amatnieki bija izcili kalēji un viņiem atļāva apmesties kalnu raktuvju tuvumā. Ar laiku viņu spēki tā bija pieauguši, ka viņi pārņēma savā varā visu Rūrānu un nodibināja Gokturku impēriju (Goku impērija).

Vēlāk turku tautas aptvēra karlukus, ugrus, kirgīzus, oguzas turkus un turkmēņus. Tā kā šie iedzīvotāji veidoja valstis teritorijās starp Mongoliju un Divupi, viņi ātri sāka kontaktēties ar musulmaņiem un pamazām pieņēma islāmu. Tomēr arī mūsdienās vēl pastāv vairākas turku tautas, kurām ir cita ticība, tai skaitā kristietība, jūdaisms, budisms u.c.

Abasīda kalifāta turku karaspēks no 13. gs. kļuva par faktiskajiem musulmaņu Tuvo austrumu valdniekiem, neieskaitot Sīriju un Ēģipti. Oguzu turki un citas ciltis ieņēma un dominēja vairākās valstīs Seldžuku dinastijas vadībā un pamazām pakļāva visas Abasīda dinastijas teritorijas un Bizantijas impēriju.

Tajā laikā kirgīzi un ugri cīnījās savā starpā un pret Ķīnas impēriju. Kirgīzi apmetās teritorijās, kur tagad atrodas Kirgizstāna. Tatāri pēc mongoļu Čingis Hana karagājiena uz rietumiem 13. gs. ieņēma Volgas bulgāru zemes un tagad tur atrodas Tatarstāna. Bulgāri 7.—8. gs. apmetās Eiropā, bet sajaucās ar slāviem un tika nosaukti par bulgāriem ar slāvisko bulgāru valodu.