Trīssoļlēkšana

Vikipēdijas raksts

Trīssoļlēkšana ir vieglatlētikas disciplīna, agrāk zināms kā "trīssoļlēciens". Vieglatlēts ieskrienas pa skrejceliņi, līdz sasniedz atspēriena dēlīti, no kura tiek mērīts viņa lēciens. Lēciena atzīme ir dēlītis, kuram mūsdienu čempionātos ir uzlikta maza plastilīna strīpiņa, lai varētu redzēt pēdas, ja sportists ir pārkāpis atspēriena dēlīti. Pirmā piezemēšanās ir jāveic ar to pašu kāju, ar kuru tika veikts atspēriens. Nākamā fāze ir solis, kura laikā ir jāpiezemējas uz otras kājas. Tad seko pēdējais solis - lēciens - smilšu bedrē, tieši tāpat kā tāllēkšanā. Lēciens netiek ieskaitīts, ja sportists pārkāpj atspēriena dēlīti (visbiežāk), sajauc trīssoļlēkšanas soļus vai nespēj aizlēkt līdz bedrei un neveic lēcienu viņam atvēlētajā laikā (parasti vienā minūtē).

Trīssoļlēkšana ir iekļauta mūsdienu Olimpiskajās Spēlēs kopš pašiem pirmsākumiem - 1896. gada. Faktiski, pirmais mūsdienu Olimpiskais čempions Džeims Konolijs, bija trīssoļlēcējs, bet tajā laikā trīssoļlēkšanā pirmie divi soļi bija jāveic ar vienu un to pašu kāju. 1996. gadā, Olimpiskajās Spēlēs tika iekļauta arī sieviešu trīssoļlēkšana, kad tā jau bija iekļauta gan Pasaules Čempionātos un Pasaules Čempionātos Telpās.

Trīssoļlēkšanā ir nepieciešams ātrums, spēks, ritms un elastība. Sportisti, kuriem nav pietiekamu šo dabisko spēju tik un tā var sasniegt labus rezultātus, uzlabojot savu lēkšanas tehniku. Ja sportists spēj sasniegt ievērojamu ātrumu 100m distancē (ātrāk par 12 sekundēm), un ir pietiekami sagatavots spēka un tehniskajā ziņā, viņa vai viņš galu galā var sasniegt rezultātus, kas ir līdzvērtīgi 13 vai pat 14 metriem.

Pašreizējais pasaules rekords trīssoļlēkšanā vīriešiem pieder Džonatanam Edvardsam no Lielbritānijas. Rezultāts 18.29 metri sasniegts Gēteborgā, 7. augustā, 1995. gadā. Savukārt, pašreizējais pasaules rekords trīssoļlēkšanā sievietēm pieder Inessai Kravetsai no Ukrainas. Rezultāts 15.50 metri sasniegts Gēteborgā, 10. augustā, 1995. gadā. Pašreizējais rekords trīssoļlēkšanā telpās vīriešiem - 17.83 metri - pieder diviem sportistiem - Aliseram Arratijam no Kubas un Kristiansam Olsonam no Zviedrijas. Telpu rekords sievietēm - 15.36 metri - pieder Tatjanai Ļebedevai no Krievijas.

[izmainīt šo sadaļu] Pasaules Top 10 rezultāti

Uz 2006. gada 1. janvāri.

[izmainīt šo sadaļu] Vīrieši

Rezultāts	Vējš	Sportists	Nacionalitāte	Norises vieta	Datums
18.29	1.3	Džonatans Edvards	Lielbritānija	Gēteborga	7. augusts, 1995
18.09	-0.4	Kenijs Harisons	ASV	Atlanta	27. jūlijs, 1996
17.97	1.5	Villijs Benks	ASV	Indianapolisa	16. jūnijs, 1985
17.92	1.6	Kristo Markovs	Bulgārija	Roma	31. augusts, 1987
17.92	1.9	Džeimss Bekfords	Jamaika	Odessa	20. maijs, 1995
17.90	1.0	Vladimirs Inozemtsevs	PSRS / Ukraina	Bratislava	20. jūnijs, 1990
17.89	0.0	Džoa Karlos de Olivjeira	Brazīlija	Mehiko	15. oktobris, 1975
17.87	1.7	Maiks Konlijs	ASV	Sanhosē	26. jūnijs, 1987
17.86	1.3	Čārlzs Simpkins	ASV	Kobe	2. septembris, 1985
17.85	0.9	Fils Olsons	Veidne:MSUh	Vermiljona	23. februāris, 2007

[izmainīt šo sadaļu] Sievietes

Rezultāts	Vējš	Sportists	Nacionalitāte	Norises vieta	Datums
15.50	1.9	Inessa Kravetsa	PSRS / Ukraina	Gēteborga	10. augusts, 1995
15.34	-0.5	Tatjana Ļebedeva	Krievija	Hērakliona	4. jūlijs, 2004
15.32	0.9	Hrisopi Devetsi	Grieķija	Atēnas	21. augusts, 2004
15.30	0.6	Fransuāza Mbango Etone	Kamerona	Atēnas	23. augusts, 2004
15.29	0.3	Jamile Aldama	Kuba / Sudāna	Roma	11. jūlijs, 2003
15.20	0.0	Šarka Kašparkova	Čehija	Atēnas	4. augusts, 1997
15.20	-0.3	Terēza Marinova	Bulgārija	Sidneja	24. septembris, 2000
15.18	0.3	Iva Prandževa	Bulgārija	Gēteborga	10. augusts, 1995
15.16	0.1	Rodika Matesku	Rumānija	Atēnas	4. augusts, 1997
15.16	0.7	Tresija Smita	Jamaika	Linca	2. augusts, 2004