Ķīmiskā saite
Vikipēdijas raksts
Ķīmiskā saite ir spēks, kurš notur atomus molekulā, jonus kristāliskajā režģī, neitrālus atomus atomu režģī. Tā ir 2 vai vairāku atomu mijiedarbība, kurā veidojas stabila daudzatomu sistēma (molekulas, joni, kristāli u.c.). Ķīmiskās saites veidošanā piedalās atomu vērtības elektroni.
[izmainīt šo sadaļu] Ķīmisko saišu veidi
- Jonu saite ir saite, kura veidojas starp pretēji lādētiem joniem. Tātad to vērtībām ir krasi jāatšķiras( metālisks elements ar nemetālisku elementu). Piemēram, Na ar Cl.
- Metāliskā saite ir saite, kuras veidošanā piedalās brīvie vērtības elektroni (elektronu gāze), kas sadalīti pa visu metālisko elementu atomu un jonu veidoto kristālrežģi.
- Kovalentā saite ir tāda ķīmiskā saite, kurai vienmēr ir kopīgs elektronu pāris. Izšķir 2 veidu kovalentās saites:
- Nepolārā kovalentā saite, kura veidojas starp ķīmiskajiem elementiem, kuri ir divatomu elementi ( O, Cl, Br, J, H, N)un
- Polārā kovalentā saite, kura veidojas starp nemetāliskajiem elementiem, kuriem krasi neatšķiras vērtības( kā tas ir jonu saitei), piemēram H2O.
- Ūdeņraža saite ir saite jeb pievilkšanās spēks, kas veidojas starp 1 molu H2 atomu un citas molekulas atoma elementu, kurš ir stipri elektronegatīvs (F, O, N).
Runājot par ķīmisko saiti, ir jāpiemin tādi jēdzieni kā oksidēšanās un reducēšanās. Oksidēšanās ir elektronu atdošana (tad kļūst par poizitīvu jonu), bet reducēšanās ir elektronu pievienošana (tad kļūst par negatīvu jonu).
Ķīiskās saites raksturo saites enerģija (enerģija, kas nepieciešama, lai saiti pārrautu). Vismazākā enerģija ir ūdeņraža saitēm. Vielā dominējošo ķīmisko saišu eneģija ir viens no faktoriem, kas nosaka vielas mehānisko un termisko izturību.
 |
Šis Fizikas/Ķīmijas raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
