Ķengarags

Vikipēdijas raksts

Ķengarags – Rīgas pilsētas daļa Latgales priekšpilsētā. Teritorija izstiepta ZR–DA virzienā starp Daugavas labo krastu un Rīgas – Krustpils dzelzceļa līniju. Gar Slāvu ielu un topošo Dienvidu tiltu robežojas ar Krasta masīvu un aiz rūpnīcas „Kvadrāts” robežojas ar Rumbulu.

[izmainīt šo sadaļu] Vēsture

Jau 1208. gadā Ķengaraga teritorijā (Porcelāna rūpnīcas rajonā) Zobenbrāļu ordenis uzcēla Bertolda dzirnavas, un vienlaicīgi nocietinātu cietoksni. Šajā stratēģiski svarīgajā punktā no šīm celtnēm kontrolēja ieeju pilsētā no austrumiem - no Krievzemes. Šeit ne vienreiz vien tika izcīnītas smagas kaujas, ordenim karojot gan ar pilsētu, gan ar ārējiem ienaidniekiem. 1656. gadā, aplencot Rīgu, krievu cars Aleksejs Mihailovičš šeit uz sešām nedēļām bija uzcēlis savu nometni.

Kā apdzīvota vieta Ķengarags ("Kengeragge") minēts 16.gs. otrajā pusē. Nosaukums cēlies no kāda turienes zemnieka vārda, saukta par Ķengu. Viņš dzīvoja vietā, kur Daugava met līkumu, veidojot zemesragu, vai kur Daugavā atsedzās radze (dolomīts). Mazjumpravas muižai kādreiz piederējušā ciemā dzīvoja galvenokārt latviešu zemnieki un zvejnieki. Apkārtējā zeme bija neauglīga (smilšaina un purvaina), un tāpēc pārsvarā visi nodarbojās ar zvejniecību. Daudzi brauca uz Rīgu par algādžiem. Kopš 18.gs. otrās puses divas lielas kokzāģētavas dibināja pašā Ķengaragā. Benkena-Šrēdera un Kummerfeldhofas vējdzirnavas darbināja gaterus.

19.gs. pirmajā pusē izveidojās vairākas manufaktūras: cukura manufaktūra, 3 podiņu un ķieģeļu rūpnīcas, Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika, M.Račkina fajansa manufaktūra. 1860.g. pie Daugavas tika nodibināta "Baltijas linu manufaktūras kompānija". 19.gs. Ķengaragā atradās loču un enkurnieku stacija. 1817. gadā šeit atklāja elementārskolu. 19.gs. beigās tika atklāta zirgu omnibusu satiksme, no 1908.g. darbojas elektriskais dzelzceļš (sākotnēji līdz Kuzņecova fabrikai).

1923. gadā Blieķu muižiņas teritorijā tika nodibināts gumijas rūpniecības uzņēmums "Kvadrāts". 1924. gadā Ķengaragu iekļāva Rīgas pilsētas administratīvajās robežās. 1934. gadā tas kļuva par vienu no pilsētas administratīvajiem rajoniem.

Ķengaragu intensīvi sāka apbūvēt 20.gs. 50-tajos gados, kad cēla divstāvu tipveida dzīvojamās mājas dzelzsceļa strādnieku vajadzībām. Daudzstāvu apbūve sākta 1962. gadā. Dzīvojamais masīvs sastāv no 5 mikrorajoniem. Pie apbūves projekta strādājuši arhitekti L.Nagliņš, A. Ozoliņa, N.Eglīte, M.Brodskis, u.c.

[izmainīt šo sadaļu] Infrastruktūra

Ķengaragā gar dzelzceļa līniju Rīga – Krustpils izvietotas dzelzsceļa stacijas: Jāņavārti, Daugmale, Šķirotava. Jāņavārtos atiet dzelzceļa atzars Rīga – Ērgļi. Pa Daugavu gāja kuģītis ar piesātni Ķengaragā (tagad atcelts). No Rīgas centra uz Ķengaragu iet tramvaja (7, 9, 3 maršr.), trolejbusa (15 maršr.) un autobusa (18 u.c. maršr.) līnijas.

Ķengaragā ir attīstīts lielveikalu un tirdzniecības tīkls: Dole, Superneto, Saulīte, Līksna veikali, Ķengaraga un Doles tirgus.

Pie Ķengaraga dīķa atrodas Sabiedriskais kultūras centrs (Maskavas ielā 264) kurā ar izvietoti: 'Rigas Centrālās bibliotēkas Daugavas filiālbibliotēka, fotosalons "Glorija", Latvijas pasta 63. nodaļa u.c. Kādreiz darbojās kinoteātris "Maskava", vēlāk pārdēvets "Maska" (tā turpmākais liktenis vēl nav izlemts). Arī bijušais klubs "Lāpa" ir aizvērts. Ķengaragā ir vairākas skolas (25, 51, 62, 65, 72. u.c. vidusskolas, Rīgas komercģimnazija), dažādi sporta klubi un centri (Atlētika, Delfīns u.c.), mūzikas skola. Šeit ir arī LU Cietvielu fizikas institūts. "Kvadrāta" teritorijā darbojas "Baltijas Gumijas Fabrika" un "Baltijas Apavu Fabrika", kur tiek ražoti gumijas izstrādājumi.