Albērs Kamī
Vikipēdijas raksts
Albērs Kamī (franču valodā: Albert Camus; dzimis Alžīrijā 1913. gada 7. novembrī, miris Francijā 1960. gada 4. janvārī) bija franču rakstnieks un filozofs. Viņš bija viens no eksistenciālisma iedvesmotājiem (kopā ar Žanu Polu Sartru) un 1957. gadā saņēma Nobela prēmiju literatūrā.
[izmainīt šo sadaļu] Pazīstamākie darbi
- Mīts par Sīsifu (Le Mythe de Sisyphe), 1942
- Svešinieks (L'Étranger), 1942
- Kaligula (Caligula), 1944
- Le Malentendu, 1944
- Mēris (La Peste), 1947
- L'État de siège, 1948
- Vēstules kādam draugam vācietim (Lettres à un ami allemand), 1948
- Les Justes, 1950
- Dumpīgais cilvēks (L'Homme révolté), 1951
- La Chute, 1956
- L'Exil et le royaume, 1957
- Pirmais cilvēks (Le Premier Homme) (nepabeigts, publicēts 1994. gadā pēc autora nāves)
[izmainīt šo sadaļu] Ārējas saites
- Pasaules literatūra vidusskolām no www.liis.lv:
- ¼Satori - raksts par Albēru Kamī
- Albēra Kamī biogrāfija
 Šis ar literatūru saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| Priekštecis: Huans Ramons Himeness |
Nobela prēmija literatūrā 1957 |
Pēctecis: Boriss Pasternaks |
