Alfrēds Adlers
Vikipēdijas raksts
Alfrēds Adlers (Alfred Adler, * 1870.gada 7. februārī Vīnē (Rūdolfsheimā), † 1937. gada 28. maijā Aberdīnā) - ebreju izcelsmes austriešu psihologs, psihoanalītiķis un ārsts, individuālās psiholoģijas pamatlicējs.
Līdz 1895.gadam studēja medicīnu Vīnes universitātē. 1899.gadā satika Zigmundu Freidu, vēlāk kopā nodibināja Vīnes psihoanalīzes biedrību un Adlers kļuva par tās prezidentu. Tomēr 1911.gadā viņu ceļi šķīrās, jo Adlers nepieņēma Freida idejas par seksualitātes nozīmi cilvēka dzīvē.
1914.gadā nodibināja žurnālu Internationale Zeitschrift fur Individualpsychologie. 1932.gadā pārcēlās uz dzīvi ASV, kur pasniedza universitātēs. Miris ar sirdstrieku lekciju ceļojuma laikā.
Nacistu laikā Adlers bija aizliegto autoru vidū.
Individuālā psiholoģija ietekmējusi neofreidistu uzskatus.
Galvenie darbi:
- Über den nervösen Charakter (1912)
- Praxis und Theorie der Indi-vidualpsychologie (1920)
- Problems of Human Nature (1929)
- The Pattern of Life (1930)
|
|
Šis raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to |
