Arheoloģija
Vikipēdijas raksts

Arheoloģija (grieķu archaios - sens, logos - mācība) ir vēstures zinātnes nozare, kas pētī vēsturi, izmantojot lietiskos vēstures avotus - arheoloģijas pieminekļus (senlietas, būves, apbedījumus). Materiālus parasti iegūst arheoloģiskajos izrakumos, tie palīdz izpētīt laikmetus, par kuriem nav rakstītu ziņu. Kaut gan pirmie arheoloģiskie izrakumi izdarīti tālā senatnē (6. gs. p.m.ē.), par zinātni arheoloģija izveidojās tikai 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta sākumā.
Par lielāko daļu cilvēces vēstures nav nekādu rakstisku liecību - rakstība parādījās tikai pirms 5000 gadiem, turklāt tikai atsevišķām civilizācijām. Šīs civilizācijas, protams, šobrīd ir vispazīstamākās - vēsturnieki tās ir varējuši pētīt jau ilgu laiku. Bet arī par vietām, no kurām saglabājušās rakstiskas liecības, zināms maz - bieži tās apraksta tikai valdnieku un augstāko šķiru situāciju un viedokli.