Vēsture
Vikipēdijas raksts
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Kas ir vēsture?
Vēsture kopumā ir jebkurš attīstības process dabā un sabiedrībā. Tomēr skatoties no zinātnes skatu punkta, par vēsturi pamatā uzskata zinātni, kas pētī cilvēku sabiedrības attīstības procesus. Vēstures zinātne pēta indivīdu un sabiedrības dažādu grupu savstarpējās attiecības laikā un telpā, kā arī šo attiecību izmaiņas. Lai izpētītu sarežģītus jautājumus vai procesus, tos nepieciešams strukturēt pēc noteiktiem kritērijiem.
[izmainīt šo sadaļu] Vēstures periodi
Viens no galvenajiem strukturizācijas kritērijiem vēsturē ir laiks. Tā, agrīno cilvēces vēsturi pieņemts dalīt trīs laikmetos – akmens, bronzas un dzelzs. Pirmais šādu dalījumu 1836. gadā piedāvājis dāņu antikvārs Kristiāns Jurgensens Tomsens (1788-1865). Šāds hronoloģisks dalījums ļauj izsekot cilvēces attīstībai, atkarībā no konkrētās civilizācijas tehniskā līmeņa. Taču šī trīs laikmetu hronoloģija nav saistīta ar fizisko laiku kā tādu. Dažādas civilizācijas, kuras dzīvoja vienlaicīgi dažādos reģionos, bet raksturojās ar atšķirīgu attīstības līmeni, var tikt attiecinātas uz dažādiem laikmetiem.
Pastāv arī cita pieeja vēstures periodizācijā. To var iedalīt divos lielos posmos – aizvēsturē un vēsturiskajā laikmetā, atkarībā no vēsturiskajiem rakstītajiem avotiem. Par tik, par cik senatnē rakstītās liecības un novērojumi ļauj rekonstruēt attiecīgā laika notikumus, to pieņemts saukt par vēsturisko laikmetu. Tomēr, cilvēces attīstība notika arī tūkstošiem gadu pirms rakstības izgudrošanas un ieviešanas. Tas gan nenozīmē, ka nebūtu iespējams neko izdibināt par šo laikmetu. Savākt faktus par vissenākajiem notikumiem ļauj arheoloģija. Arheoloģiskās liecības ir daudz neprecīzāks informācijas avots par rakstītiem materiāliem un vēstures tecējumu daudzos gadījumos ir iespējams noteikt visai aptuveni. Tādēļ to pieņemts apzīmēt par aizvēsturi.
Ja skatām cilvēces vēsturi kopumā, tad aizvēstures un vēstures mija attiecināma uz 4. gadu tūkstoša beigām p.m.ē, kad sāka parādīties pirmās ar zināšanām saistītās inovācijas. Proti, rakstītie avoti – šumeru ķīļraksti, ēģiptiešu hieroglifi u.c. Jāatzīmē, ka arī šajā gadījumā aizvēstures pāreja vēsturē attiecināma tikai uz tām teritorijām un to apdzīvojušām tautām, kur senie raksti tika atrasti. Citām tautām no aizvēstures iekļūšana vēsturē datējama vēlākos gadsimtos. Piemēram, Baltijas un Latvijas teritorijas apdzīvojošām tautām vēsture tās periodizācijas izpratnē sākas tikai mūsu ēras 11.-12. gadsimtā, kad sāka parādīties pirmās hronikas par Baltijas zemēm un tautām.
| Periods | Eiropā | Latvijā |
|---|---|---|
| Aizvēsture | ... - 2500 pmē | ... - |
| Senie laiki | 2500 pmē - 476 | ... - 1186 |
| Viduslaiki | 476 - 1492 | 1186 - 1561 |
| Jaunie laiki | 1492 - 1789 | 1561 - 1795 |
| Jaunākie laiki | no 1789 | no 1795 |
Vēstures literatūrā figurē arī citas vēstures periodu klasifikācijas.
[izmainīt šo sadaļu] Nozares
[izmainīt šo sadaļu] Reģioni
- Latvijas vēsture
- Eiropas vēsture
- Āzijas vēsture
