Artemīda
Vikipēdijas raksts
Sengrieķu mitoloģija | ||
![]() |
||
Pirmatnējie dievi | ||
Erots | Gaja | Haoss | Nikte | Reja | Tartars | Titāni | Urāns | ||
Olimpa dievi | ||
Afrodīte | Aīds | Apollons | Arejs | Artemīda | Atēna | Dēmetra | Dionīss | Hēfaists | Hēra | Hermejs | Hestija | Poseidons | Zevs | ||
Citi nozīmīgi dievi | ||
Aiols | Asklēpijs | Hekate | Hēlijs | Hipns | Moiras | Morfejs | Nemese | Nērejs | Nīke | Pāns | Persefone |Tanats | ||
Varoņi | ||
Agamemnons | Ahillejs | Hektors |Hērakls | Jāsons | Odisejs | Oidips | Persejs | Tēsejs | ||
Mītiskas būtnes | ||
Driādas | Giganti | Gorgonas | Haribda | Harpijas | Hidra | Himēra | Kentauri | Kerbers | Kiklopi | Lamija | Mīnotaurs | Mūzas | Nimfas | Pegazs | Satīri | Sfinksa | Silēni | Sirēnas | Skilla | ||
Artemīda (grieķu Ἀρτεμις) sengrieķu mitoloģijā ir medību un šķīstības dieviete. Mazāzijā viņa īpaši tika pielūgta kā auglības dieviete.
Romiešu mitoloģijā Artemīda pazīstama kā Diāna un tiek uzskatīta par mēness personifikāciju.
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Mīti
[izmainīt šo sadaļu] Artemīdas dzimšana
Artemīda ir Zeva un Lēto meita, Apollona dvīņumāsa. Lēto bija jāatrod vieta, kur nekad nebūtu iespīdējusi saule, jo Hēra bija viņu nolādējusi. Zevs no jūras dzīlēm izcēla salu, kas bija atradusies zem ūdens un ko nebija apspīdējusi saule. Pirmā piedzima Artemīda un palīdzēja Lēto saņemt savu brāli.
Triju gadu vecumā Artemīda Zevam lūdza piepildīt vairākas viņas vēlēšanās. Viņa lūdza mūžīgu nevainību, suņus, briežumātes, kas vilktu viņas pajūgu, kā arī nimfas par biedrenēm medībās. Zevs viņas vēlēšanās izpildīja. Visas viņas biedrenes bija nevainīgas, un viņa pati cieši sargāja savu šķīstību.
[izmainīt šo sadaļu] Artemīda un Aktaions
Kad Artemīda reiz kaila mežā peldējās, viņu ieraudzīja Tēbu princis un mednieks Aktaions. Viņu pārsteidza viņas ārkārtīgais skaistums, un viņš nejauši salauza zariņu. Artemīda viņu izdzirdēja un pārvērta briedī, un lika viņa paša suņiem viņu saplosīt.
[izmainīt šo sadaļu] Artemīda un Agamemnons
Agamemnons nogalināja Artemīdas svēto briežumāti un apgalvoja, ka pat pati Artemīda nebūtu varējusi to tik trāpīgi nonāvēt, tāpēc Artemīda ahajiešu kuģiem uzsūtīja bezvēju, un tie nevarēja iziet jūrā, lai dotos uz Troju. Pareģe Agamemnonam pāvēstīja, ka Artemīda par upuri vēlas saņemt viņa meitu Ifigēniju. Pēcāk viņa tomēr Ifigēniju no upurtrauka slepeni aiznesa un aizveda uz Taurīdu, kur Ifigēnija kļuva par Artemīdas priesterieni un prasīja cilvēku upurus.
[izmainīt šo sadaļu] Pielūgsme
Artemīda ir jaunava, mēness un medību, savvaļas zvēru, dziedēšanas, šķīstības un dzemdību dieviete. Daudzās vietās viņu pielūdza kā auglības un dzemdību dievieti, jo saskaņā ar dažiem mītiem viņa savai mātei palīdzēja saņemt savu dvīņubrāli. Klasiskajā periodā viņu saistīja ar Hekati (kas arī sākotnēji bija savvaļas un dzemdību dieviete). Līdzīgā kārtā viņu bieži vien saistīja arī ar Selēni, mēness dievieti, un ar laiku par mēness dievieti sāka uzskatīt tieši Artemīdu (Apollonu savukārt identificēja ar saules dievu Hēliju).
Artemīdas priesterienes dēvēja par melisām ("bitēm").
Jaunas meitenes iniciēja Artemīdas kultā, viņām sasniedzot pubertāti. Pirms laulībām (kas norisinājās neilgi pēc tam), viņām uz Artemīdas altāra bija jāatstāj savas nevainības simboli - lelles, rotaļlietas, matu šķipsnas.
Kontinentālajā Grieķijā Artemīdu pielūdza salīdzinoši nedaudz, taču viņa bija nozīmīga dieviete Mazāzijā (viņas pielūgsmes centrs Āzijā bija Efesa).
[izmainīt šo sadaļu] Artemīda mākslā
Mākslā Artemīdu parasti attēloja ar augošu mēnesi virs galvas, kā arī ar loku uz bultām, ko viņai bija pagatavojuši Hēfaists un kiklopi.
Artemīdas templis Efesā ir viens no Septiņiem pasaules brīnumiem. Efesā, tāpat kā citur Mazāzijā (atšķirībā no kontinentālās Grieķijas), viņu pamatā pielūdza kā zemes un auglības dievieti, līdzīgi kā Kibeli. Grieķu statujās Artemīda attēlota ar loku un bultām. Mazāzijā viņu savukārt bieži attēlo ar daudziem apaļiem izvirzījumiem krūšu daļā. Uzskata, ka tās varētu būt daudzas krūtis, kas simbolizē auglību.