ASV dolārs

Vikipēdijas raksts

ASV dolārs (valūtas kods USD) ir ASV valūta. To vēl bieži saīsina kā dolāra zīmi $, vai kā US$, lai atšķirtu no citu valstu valūtām, ko arī sauc par dolāriem.

1785.g. 6 jūlijā Konfederāciju kongresa ieviestais ASV dolārs šobrīd ir pasaulē visplašāk lietotā valūta - vairākas valstis to lieto kā savu oficiālo valūtu, un vēl daudzās tā de facto ir galvenā valūta. 1995. g. vairāk kā 380 miljardu ASV dolāru bija apgrozībā, no kā divas trešdaļas ārpus ASV.

Uz 2005. gadu apgrozībā bija 760 miljardi ASV dolāru, no tiem lielākā daļa ārpus ASV.

Dolāra etimoloģija.

ASV dolārs ir atvasināts no spāņu astoņu reālu monētas - vienas unces (28,3 g) sudraba monēta. Šī monēta bija cieņā starp Amerikas kolonistiem, ko tie dēvēja par Spāņu dolāru. Nosaukums bija cēlies no vācu monētas ar līdzīgu sastāvu un izmēru, pazīstama kā talārs. Pirmās dolāra monētas, ko izlaida ASV naudas kaltuve bija tāda paša izmēra un sastāva kā Spānijas dolārs, un pat pēc Amerikas Neatkarības kara Spānijas un ASV sudraba dolārs atradās apgrozībā vienlaicīgi. Lai gan privātās bankas vēl joprojām izlaida naudu, kuras pamats bija Spānijas un ASV sudraba dolāri, federālā valdība to nedarīja līdz pat Pilsoņu karam. Ir divi viedokļi par dolāra izcelsmi - viens attiecas uz "$" zīmi, bet otrs uz pašu vārdu "dolārs". Naudas nosaukums ir atvasināts no vārda, ko holandieši izmantoja savā kolonijā - Jaunajā Nīderlandē. 17. gs. holandiešu Leeuwendaalders - jeb Liondolārs - bija ļoti populārs arī angļu kolonijās, tā vērtība bija 30 niķeļi. Holandiešu vārda "daalder", kura izruna ir ļoti līdzīga vārdam "dolārs", saknes meklējamas pie Vācu naudas vienības - talāra (Taler).

Amerikāņu izskaidrojums zīmei "$" ir tāds - tas ir vēsturiski veidojies apvienojot abus burtus, kas reprezentē nāciju: US. Savienoto Valstu pastāvēšanas sākumā, lai apzīmētu US valūtu, ar rakstāmmašīnu tika drukāts burts "U" un tam pāri burts "S". Oriģinālajā simbolā, pateicoties burtam "U", bija izliekums zīmes apakšā. Laika gaitā, simbols attīstījās, jo cilvēki rakstīja burtu "S" ar divām taisnām līnijām pāri – tā bija ērtāk. Laikam ritot, cilvēki sāka vilkt tikai vienu līniju pāri "S", tādejādi iegūstot simbolu "$", kādu mēs pazīstam šodien. Kopš tā laika šī zīme ir viens no pazīstamākajiem grafiskajiem attēliem, un to izmanto visā pasaulē, lai apzīmētu naudu vispārīgi, lai gan sākumā šis simbols bija veidots tikai priekš Savienoto Valstu valūtas. Cits viedoklis ir tāds - "$" attēlo ciparu "8", kas simbolizē spāņu astoņu reālu monētu (Spāņu dolārs). Spāņu skaidrojums - divas līnijas (॥) pār burtu "S" attēlo Herkulesa stabus, kas redzami Spānijas ģerbonī, kamēr "S" ir attiecināms pret dolāru vai peso daudzskaitlī.

ASV valūtas emisija

Pieprasījums banknotes 1861-1862

Pirmā papīra nauda, ko radīja apvienoto valstu valdība, kas bija paredzēta vispārējai apgrozībai. Šīs banknotes tika apmaksātas "uz pieprasījuma" noteiktās Naudas krātuve iestādēs. Interesantākais ir tas, ka nosaukums "zaļie" ir cēlies no šīm naudas zīmēm, jo to reverss bija krāsots ar zaļu tinti.

ASV (US) banknotes 1862-1994

ASV banknotes (atpazīstamas pēc sarkanā zīmoga un sērijas numura) bija pirmā nacionālā valūta, ko pilnvaroja 1862. gada akts "par likumīgiem maksāšanas līdzekļiem" (the Legal Tender Act ) un tā sāka savu apgrozību Pilsoņu kara laikā. Tās tika izdotas $1, $2, $5, $10, $20, $50, $100, $500 un $1,000 dolāru banknotēs.

Sadrumstalotā valūta 1862-1876

Saspīlējumam saasinoties starp Ziemeļiem un Dienvidiem, vienu monētu vērtība kritās, kad citu vērtība nemainījās. Tā rezultātā daļa monētu pazuda no apgrozības. Tas bija par iemeslu tam, ka ASV valdība pirmo reizi atļāva izmantot pasta markas izmantot kā naudu. Vēlāk tika izdotas arī banknotes, kuru vērtība bija mazāka par 1 dolāru. Tika veiktas vēl piecas sadrumstalotās valūtas emisijas - no 3 līdz 50 centiem.

Nacionālās Bankas banknotes 1863-1938

Privātās bankas izlaida naudu ASV valdībai, bet Nacionālās Bankas izdotā nauda tika vairāk uztverta kā ārzemju valūta. Valūtas vērtību noteica izdevējbanka. Neatkarīgi no izdevējbankas banknošu dizains bija identisks - bankas nosaukums, vieta un numurs bija vienīgās atšķirības zīmes.

Zelta sertifikāti 1878-1965

Radīts 1865. g., tam bija 9 emisijas, no kurām četras apgrozītos publiski. Galvenokārt zelta sertifikātus izmantoja bankas un citas finanšu institūcijas. To vērtība bija $10, $20, $50, $100, $500, $1,000, $10,000 un pat $100,000 - kur pēdējais cirkulēja tikai starp Federālajām Rezerves bankām.

Sudraba sertifikāti 1878-1965

Lai pavairotu naudas krājumus, ASV valdība 1878. g. nolēma palielināt sudraba monētu skaitu. Valdība izlaida sudraba sertifikātus, pret kuriem izsniedza sudraba monētas.

Naudas krātuves banknotes vai monētas 1890-1899

Izdotas no 1890. g. līdz 1891. g., tās tika izlaistas $1, $2, $5, $10, $20, $50 (1891.g.), $100 un $1,000 banknotēs. Tās tika izsniegtas tām personām, kuras pārdeva sudraba stieņus Naudas krātuvei.

Federālās rezerves banknotes 1914-mūsdienas

Federālās rezerves banknotes (FRB) ir vienīgā valūta, ko pašlaik izlaiž ASV valdība. Agrākās FRB bija izmērā lielākas nekā pašreizējās. Bez tam uz tām bija sarkans un zils zīmogs. 1928. g. FRB ieguva tādu izmēru, kāds tām ir tagad, un uz visām banknotēm tiku uzdrukāts zaļš zīmogs.

Federālās Rezervju bankas banknotes 1915-1945

Radītas tai laikā, kad Nacionālas Bankas banknošu izlaide tika apstādināta. Tām bija jāaizpilda Nacionālas Bankas banknošu vieta, līdz Federālo Rezerves banknošu ieviešanai. Federālā Rezervju banka izlaida šīs banknotes, nevis ASV valdība, kā tas ir ar FRB.