Barenca jūra

Vikipēdijas raksts

Barenca jūra

Platība:	1 424 000 km²
Garums:	km
Platums:	km
Maks. dziļums:	~ 600 m
Valstis un citas teritorijas:	Krievija Norvēģija
Lielākās pilsētas:	Kirkenesa (Norvēģija) Murmanska (Krievija)

Barenca jūra (norvēģu valodā - Barentshavet, krievu valodā - Баренцево море) – Ziemeļu Ledus okeānam piederīga jūra ziemeļos no Novēģijas un Krievijas Eiropas daļas. Nosaukta nīderlandiešu jūrasbraucēja Vilema Barenca vārdā.

Ziemeļos atrodas Špicbergena un Franča Jozefa Zeme, austrumos - Novaja Zemļa un Karas jūra, dienvidos - Eirāzija, austrumos - Norvēģu jūra (Atlantijas okeāns).

Murmanskas osta

[izmainīt šo sadaļu] Vispārējs apraksts

Salīdzinoši dziļa kontinentālā šelfa jūra, vidējais dziļums - ap 230 metri. Dienvidu daļa, tai skaitā Murmanskas osta neaizsalst visu gadu pateicoties siltajai Ziemeļatlantijas straumei. Septembrī jūra brīva no ledus. Ūdens virsējā slāņa vidējais sāļums - 32-35‰, temperatūra vasarā 7 - 12°C līdz 0°C, ziemā 3-5°C līdz -1°C.

Barenca jūrā ir trīs veidu ūdens masas - silts, sāļš Atlantijas ūdens (temperatūra >3°C, sāļums >35 ‰) no Ziemeļatlantijas straumes, aukstais Ziemeļu Ledus okeāna ūdens (temperatūra <0°C, sāļums <35 ‰) no ziemeļiem un siltais bet ne īpaši sāļais piekrastes ūdens (temperatūra >3°C, sāļums <34,7 ‰). Starp Atlantijas un polārajiem ūdeņiem veidojas īpaša robežzona - Polārā fronte. Jūras rietumu daļā šo fronti nosaka gultnes topogrāfija, tā ir salīdzinoši asi izteikta un gadu pēc gada vienā un tajā pašā vietā, savukārt austrumos, tuvāk Novaja Zemļai tā ir maz izteikta un ar mainīgu atrašanās vietu.

[izmainīt šo sadaļu] Bioloģija

Salīdzinot ar citām jūrām līdzīgos platuma grādos Barenca jūra ir bioloģiski produktīva. Fitoplanktona pavasara "ziedēšana" sākas samērā ātri, tuvu pie ledus malas - jo kūstošā ledus saldūdens virs jūras ūdens veido stabilu slāni. Fitoplanktons savukārt uztur zooplanktonu - tādas sugas kā Calanus finmarchicus, Calanus glacialis, Calanus hyperboreus, Oithona spp. un krilu. Zooplanktons savukārt kalpo par pārtiku zivīm un putniem.

Zveja Barenca jūrā dod daudz zivju resursus Norvēģijai un Krievijai.

[izmainīt šo sadaļu] Vēsture

Pirms Ziemas kara arī Somija sniedzās līdz Barenca jūrai un pie šīs jūras esošā Petsamo (tagad - Krievijas Pečeņega) osta bija vienīgā neaizsalstošā Somijas osta.

Aukstā kara laikā Barenca jūrā PSRS kara flote izvietoja zemūdenes, kas apgādātas ar starpkontinentālajām raķetēm - šī taktika tiek turpināta arī mūsdienās. Izmantotās atomzemūdeņu kodoldegvielas izgāztuves Barenca jūrā rada lielas bažas par nākotnes vides problēmām.

1970jos gados Barenca jūrā sākās naftas produktu atradņu izpēte un tika atklātas bagātīgas atradnes gan Norvēģijas, gan PSRS ūdeņos. Norvēģija drīzumā sāks ekspluatēt pirmo atradni - Snøhvit, savukārt Krievijas pusē vislielākās atradnes - Štokmanovskas atradnes - izmantošana tiek plānota.

Jūras robeža starp Krieviju un Norvēģiju nav nosprausta - norvēģi vēlas to vilkt pa viduslīniju, savukārt krievi - pa meridiānu.