Norvēģu jūra
Vikipēdijas raksts
| Norvēģu jūra | |
|---|---|
 |
|
| Platība: | 1 380 000 km2 |
| Garums: | km |
| Platums: | km |
| Maks. dziļums: | 3 970 m |
| Valstis un citas teritorijas: | Apvienotā Karaliste Farēru salas Islande Norvēģija |
| Lielākās pilsētas: | Tronheima |
Norvēģu jūra (norvēģu valodā - Norskehavet) - Atlantijas okeānam piederīga jūra, atrodas okeāna ziemeļu daļā starp Ziemeļjūru un Grenlandes jūru.
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Vispārējs raksturojums
Vidējais dziļums - 1 600 - 1 700 metri. Lielākais dziļums - 3 970 metri - atrodas jūras centrālajā daļā. Tilpums - 2 400 000 km³. Sāļums ap 35 ‰. Kontinentālā šelfa paplašinājumu pie Norvēģijas krastiem sauc - Veringa plato. Norvēģijas piekrastē atrodas arī Lofotu salas. Jūras ziemeļu daļa atrodas aiz Ziemeļu polārā loka.
Norvēģu jūrai un tās kaimiņu jūrai - Grenlandes jūrai - raksturīgi tas, ka ar skābekli bagātais virsūdens šeit nogrimst divus - trīs kilometrus līdz jūras gultnei. Rezultātā Norvēģu jūrā gar Norvēģijas krastu plūst silta straume ūdens virsējos slāņos (Ziemeļatlantijas straume) un auksta straume - dziļākajos slāņos. Rezultātā jūra ziemā neaizsalst, Norvēģijas piekrastē ir salīdzinoši maigs un mitrs klimats.
Pašlaik Norvēģu jūrā notiek rūpīgs straumju režīma izmaiņu monitorings - straumju režīma izmaiņas varētu liecināt par klimata izmaiņām.
[izmainīt šo sadaļu] Robežas
Ziemeļos atrodas Jana Majena sala un Jana Majena zemūdens grēda - robeža ar Ziemeļu Ledus okeānu - Barenca jūru. Austrumos - Norvēģijas piekraste. Dienvidos - Ziemeļjūra, Šetlendas salas, Skotija un Farēru salas. Rietumos - zemūdens grēda (ap 500 metrus dziļais Islandes - Farēru slieksnis) starp Farēru salām un Islandi, Islande.
[izmainīt šo sadaļu] Resursi
Siltais ūdens rada labus apstākļus zivīm un tāpēc Norvēģu jūrā notiek aktīva zivju - mencu, siļķu un citu zivju zveja.
1993. gadā Norvēģu jūrā sākās liela mēroga naftas un dabasgāzes ieguve.
Tiek piedāvāts Norvēģu jūras dzīlēs iesūknēt siltumnīcas efektu izraisošās gāzes - oglekļa dioksīdu - tādējādi nodrošinot, ka tas ilgstoši saglabājas jūras ūdenī un nenokļūst atmosfērā[1].
