Eikariots

Vikipēdijas raksts

Eikarioti ir organismi ar sarežģītām šūnām, kurās ģenētikais materiāls ir apkopots vienā no tā organoīdiem, kas nosegts ar membrānu - kodolā. Pie eikariotiem pieskaita augus, dzīvniekus un sēnes, kuri lielākoties ir daudzšūnu organismi, kā arī protisti, no kuriem daudzi ir vienšūņi. Organismus ar pretējām īpašībām - bez kodola un pārējiem šūnas organoīdiem - sauc par prokariotiem.

Nosaukums eikarioti ir radies no grieķu val. eus - īsts un karyon - kodols.

Eikariotu šūnas ir daudz lielākas par prokariotu šūnām, parasti to lielumus pārsniedzot pat tūstošiem reižu. Tiem ir iekšējo organoīdu daudzveidība un citoskelets, kas ir veidots no mikrocaurulītēm un mikrofilamentiem, kuri ieņem nozīmīgu lomu šūnas organizēšanā.

Eikariotiskais DNS ir sadalīts kodolā pa daļiņām, sauktām par hromosomām, kuras tiek sadalītas kodola dalīšanās procesā ar vārpstu pavedienu palīdzību.

Tipiska dzīvnieka šūna satur:

kodolu,

kodoliņu,

ribosomas,

šūnas membrānu,

endoplazmatisko tīklu,

Goldži kompleksu,

lizosomas,

hromosomas,

mitohondrijus,

vakuolas,

citoplazmu.