Ftalskābe
Vikipēdijas raksts
| Nosaukums | Ftalskābe |
| Ķīmiskā formula | C6H4(COOH)2 |
| Molmasa | 166,14 g/mol |
| Izomērs | o-ftalskābe |
| Blīvums | 1593 kg/m3 |
| Kušanas temperatūra | 210°C |
| Izomērs | m-ftalskābe |
| Blīvums | 1526 kg/m3 |
| Kušanas temperatūra | 346°C |
| Izomērs | p-ftalskābe |
| Blīvums | 1522 kg/m3 |
| Kušanas temperatūra | 402°C |
Ftalskābe (C6H4(COOH)2) ir vienkāršākā aromātiskā divvērtīgā karbonskābe. Visi ftalskābes izomēri ir cietas vielas. Ftalskābei ir 3 izomēri:
- o-ftalskābe, jeb vienkārši ftalskābe (arī 2-ftalskābe);
- m-ftalskābe (3-ftalskābe);
- p-ftalskābe, jeb tereftalskābe (arī 4-ftalskābe).
Nozīmīgākie izomēri ir o un p ftalskābe.
o-ftalskābi lieto krāsu bāzes polimēru ieguvei (poliesteri ar glicerīnu un pentaeritrītu), polimēru plastifikatoriem (dibutilftalāts), odu un ērču atbaidīšanas līdzekļiem (dimetilftalāts). o-ftalskābi iegūst, oksidējot naftalīnu.
Tereftalskābi lieto galvenokārt polimēru ieguvei (PET jeb polietilēntereftalāts). Tereftalskābi iegūst, oksidējot p-ksilolu.
