Hugo Kapets
Vikipēdijas raksts
Hugo Kapets (Hugues Capet, * 938. gadā, † 996. gada 24. oktobrī) bija Francijas karalis no 987. – 996. gadam.
Dzimis 938. gadā Parīzē. Viņš audzis spēcīgā un ietekmīgā vācu aristokrātu ģimenē, kas dzīvoja Francijā.
956. gadā Hugo mantoja sava tēva plašos īpašumus un kļuva par ietekmīgu augstmani.
No 978. – 986. gadam Hugo Kapets apvienojās ar vācu imperatoriem Oto II un Oto III un ar Reimsas arhibīskapu Adalberonu, lai valdītu pār vājo Karolingu karali Lotāru. No 985. gada viņš bija karalis tikai vārda dēļ. 987. gadā, kad Lotārs un viņa dēls nomira, Reimsas arhibīskaps pārliecināja augstmaņu sapulci, lai tie ievēl Hugo Kapetu par karali. Hugo Kapetu kronēja par Francijas karali, pirmo Francijas karali no Kapetingu dinastijas, Nojonā(Noyon), Pikardijā, 987. gada 3. jūlijā.
Hugo Kapets sagrāba mazsvarīgākos īpašumus netālu no Šartrē (Chartres) un Anžū (Anjou). Starp Parīzi un Orleānu viņš pakļāva pilsētas un īpašumus aptuveni 1000 km2 platībā. Viņa vara tur beidzās un ja viņš uzdrošinātos ceļot ārpus šīs zemes gabala, viņš riskētu tikt nolaupīts un turēts ieslodzījumā pret izpirkuma maksu vai pat nogalināts. Patiesībā 993. gadā bija plāns, lai nogādātu Hugo Kapetu Oto IV ieslodzījumā. Plāns neizdevās, bet fakts, ka neviens netika sodīts parāda to, cik niecīga bija Hugo Kapeta vara.
Neskatoties uz Hugo Kapeta varu, visā Francijā bija tik pat daudz citu likumu kā muižkungu. Valstī lietoja 150 dažādas naudas formas un runāja vismaz ducī dažādu valodu. Savienot visu kas bija savienojams bija grūti paveicams uzdevums un patstāvīga piepūle starp tiem, kuriem piederēja Francijas kronis un feodāļiem. Piemēram, Hugo Kapetam vajadzēja lielu piepūli lai cīnītos ar vasaļiem, kas atradās uz Sēnas (Seine) un Luāras (Loire). Aiz viņa valsts robežām formāla ievadīšana un pēc tam atcelšana no amata piemeklēja Arnuflu, kurš bija Lorraines hercoga brāļadēls tādēļ, ka Reimsas arhibīskaps iesaistīja karali un bīskapus konfliktā ar pāvestu Jāni XV, kurš netika atrisināts līdz Hugo Kapeta nāvei 996. gadā.
Kamēr Hugo Kapeta militārais spēks bija ierobežots un viņam vajadzēja lūgt karaspēka palīdzību Normandijas Ričardam I, viņa, kā karaļa, vienbalsīgās vēlēšanas deva viņas lielisku morālo autoritāti un ietekmi.
Hugo Kapets apprecējās ar Adelaidi no Akvitānijas (952. – 1004.gadam), kura bija Akvitānijas hercoga Viljama III meita. Viņiem bija 5 bērni.
Hugo Kapets nomira 996. gada 24. oktobrī Parīzē un tika apbedīts Svētā Denisa bazilikā. Hugo Kapeta panākumus nostiprināja viņa dēls Roberts II.
Kopā valdīja 15 Kapetingu dzimtas pārstāvju.
