Japānas mobilo telefonu kultūra

Vikipēdijas raksts

Japānā mobilie telefoni ir visur. Japāniski tos sauc par keitai denva (携帯電話) (kas tulkojumā nozīmē "portatīvie telefoni"), bet parasti – vienkārši par keitai.

Lielākajai daļai Japānas iedzīvotāju pieder keitai, kuri parasti ir aprīkoti ar dažādām modernām tehnoloģijām, piemēram, foto un video kamerām. Šī ārkārtīgi lielā mobilo tālruņu izplatība ir novedusi pie savdabīgas mobilo telefonu kultūras jeb "keitai kultūras" rašanās.

[izmainīt šo sadaļu] Pazīmes un izplatītākais lietojums

Lielākā daļa pēdējos trīs gados Japānā pārdoto mobilo telefonu ir aprīkoti ar iebūvētām kamerām, jaunākajiem modeļiem pat ir augstas kvalitātes ciparu kameras. Ar lielāko daļu kameru var uzņemt gan nekustīgus attēlus, gan kustīgus videomateriālus. Uzņemtos attēlus parasti var pārsūtīt uz citiem telefoniem vai iekļaut ziņojumos.

Daudziem keitai ir arī dažādas papildus iespējas, piemēram, konfigurējamas datubāzes, adrešu grāmatiņas, modinātājs, hronometrs, spēles, plānotājs, kā arī attēlu apstrādes iespējas, kas ļauj, piemēram, izveidot bildei rāmi vai veidot animācijas. Pēdējos gados ir pat parādījušies telefoni, ko var izmantot kā debetkartes vai kredītkartes veikalu kasēs, un ar to palīdzību var norēķināties par gandrīz jebkuru preci, sākot ar skropstu tušu un beidzot ar reaktīvo lidmašīnu.

Daži jaunākie modeļi arī ļauj lietotājam skatīties telefona ekrānā filmas un televīziju. Lielāko daļu keitai var pieslēgt internetam, izmantojot tādus servisus, kā i-mode. Japāna bija pirmā valsts pasaulē, kur plašākām iedzīvotāju masām bija pieejami 3G pakalpojumi. Lietotāji savos telefonos var pārlūkot speciāli tiem veidotas tīmekļa vietnes, kādu Japānā ir ļoti daudz. Viens no izplatītākajiem mobilā interneta pielietojumiem Japānā ir sabiedriskā transporta kustības sarakstu apskate tālruņa ekrānā.

Runāšana pa telefonu, atrodoties sabiedriskajā transportā, ir tik izplatīta, ka tajos regulāri tiek atskaņoti paziņojumi, kuros pasažieri tiek lūgti nerunāt pa telefonu, kā arī pārslēgt tos uz kluso režīmu. Tas, kā arī zemā maksa par īsziņām, kuras var papildināt ar speciāliem simboliem, smaidiņiem, attēliem un nelielām animācijām, ļoti izplatītu ir padarījis īsziņu sūtīšanu mobilo tālruņu lietotāju starpā.

Japānas mobilie tālruņi ir spējīgi izmantot ļoti plašu rakstzīmju un ikonu kopu, kas balstīta uz JIS standartu. Sastādot teksta ziņas, var izmantot vairāk nekā tūkstoš dažādu latīņu alfabēta, hiragana, katakana, kandži un citu simbolu.