Kjusju

Vikipēdijas raksts

Kjusju

Koordinātes:	33°00'Z 131°00'A
Salu grupa:	Japānas salu arhipelāgs
Jūra, okeāns, ezers:	Japāņu jūra Japānas iekšējā jūra Klusais okeāns
Valsts:	Japāna
Iedzīvotāju skaits:	(2003) 14 779 000
Lielākā pilsēta, ciems:	Fukuoka
Platība:	35 640 km²
Augstākais punkts:	m
Garums:	km
Platums:	km

Kjusju (Kjusju jeb Kjūsjū (九州, Kyūshū^?)) ir trešā lielākā Japānas sala un vistālāk uz dienvidiem un rietumiem esošā no Japānas galvenajām salām. Tā tiek uzskatīta par japāņu civilizācijas dzimšanas vietu siltā klimata veicinātās mežsaimniecības un laiksaimniecības augstās produktivitātes dēļ. Citu nosaukumu vidū ir Kyūkoku (九国, burtiski "Deviņas Nācijas" jeb "Deviņas Valstis"), Chinzei (鎮西, burtiski "Nomierina Rietumus"), un Tsukushi-no-shima (筑紫島, "Tsukushi Sala"). Senais reģions Saikaidō sastāvēja no Kyūshū un tai apkārt esošajām salām.

[izmainīt šo sadaļu] Nosaukums

Japānas Kjusju reģions un pašreizējās Kjusju prefektūras

Japāniski salas nosaukums ir 九州, kas burtiski nozīmē "Deviņas Provinces," japāņu valodas romanizācijā - rōmaji, to atveido latīņu alfabētā kā Kyūshū, latviešu literatūrā biežāk sastopamais atveidošanas latviešu valodā variants ir Kjusju, taču ir arī citi varianti, piemēram, Kjūsjū (Edgars Katajs, "Japāna").

[izmainīt šo sadaļu] Ģeogrāfija

Sala ir kalnaina, un tajā atrodas Japānas augstākais aktīvais vulkāns Aso kalns. Ir daudz citu tektoniskas aktivitātes zīmju, piemēram, daudzas karsto avotu vietas, no kurām slavenākās ir Beppu, salas austrumkrastā, un Aso apkārtnē, Kyūshū centrālajā daļā.

Nosaukumu "Kyūshū" ir devušas Saikaidō deviņas provinces: Chikuzen, Chikugo, Hizen, Higo, Buzen, Bungo, Hyūga, Osumi un Satsuma.

Pašreizējais Kjusju reģions (九州地方, kyūshū-chihō) ir politiski administratīvi noteikts reģions, kas sastāv no septiņām prefektūrām Kyūshū salā un Okinawa Prefektūras uz dienvidiem:

Fukuoka Prefektūra
Kagošima Prefektūra
Kumamoto Prefektūra
Miyazaki Prefektūra
Nagasaki Prefektūra
Ōita Prefektūra
Saga Prefektūra

Pēc iedzīvotaju skaita lielākā pilsēta uz salas ir Fukuoka, ko apdzīvo apmēram 1,4 miljoni iedzīvotāju, kas ir svarīgs biznesa centrs ar lielu starptautisku lidostu un vienu no piecām Japānas biržām. Kitakjusju ir projektēta pilsēta kā liels smagās rūpniecībaas centrs ar nedaudz mazāk kā miljonu iedzīvotāju. Kumamoto un Kagošima pilsētas ir 3. un 4. pēc lieluma ar vairāk kā pusmiljonu iedzīvotāju. Nagasaki pilsētai ir viena no vecākajām ostām, kas bija vienīgā izeja uz citām valstīm Edo Perioda laikā, no 16. gadsimta vidus līdz 18. gadsimta vidum.

[izmainīt šo sadaļu] Klimats

Daļā Kjusju ir subtropu klimats, it īpaši Miyazaki un Kagošimas reģionā.

[izmainīt šo sadaļu] Ekonomika

Galvenie lauksaimniecības produkti ir rīsi, tēja, tabaka, saldie kartupeļi (jamss) un soja; šeit arī tiek plaši ražots zīds. Sala ir zināma pēc dažādiem porcelāna veidiem, piemēram, Arita, Imari, Satsuma and Karatsu. Smagā rūpniecība ir koncentrēta salas ziemeļos ap Kitakjusju, Nagasaki un Ojita, un ietver ķīmisko rūpniecību un metālapstrādi.

[izmainīt šo sadaļu] Izglītība

Galvenās universitātes un koledžas Kjusju:

Nacionālās universitātes
- Kjusju Universitāte [1] - Viena no septiņām bijušajām "Imperiālajām Universitātēm"
- Kjusju Tehnoloģijas Institūts [2]
- Saga Universitāte
- Nagasaki Universitāte
- Kumamoto Universitāte
- Ojitas Universitāte
- Mijazaki Universitāte
- Kagošimas Universitāte
- Nacionālais Fitnesa un Sporta Institūts Kanoijā
- Rjukju Universitāte
Vietējo pārvalžu vadītas universitātes
- Kitakjusju Universitāte
- Kjušu Zobārstniecības Koledža
- Fukuokas Sieviešu Universitāte
- Fukuokas Prefekturālā Universitāte
- Zībolda Nagasaki Universitāte
- Nagasaki Prefekturālā Universitāte
- Ojitas Slimnieku Kopšanas un Veselības Zinātņu Universitāte
- Kumamoto Perfekturālā Universitāte
- Mijazaki Municipālā Universitāte
- Mijazaki Perfekturālā Slimnieku Kopšanas Universitāte
- Okinavas Prefekturālā Mākslas Universitāte
Galvenās privātās universitātes
- Fukuokas Universitāte - Universitāte ar lielāko studentu skaitu Kyūshū
- Ricumeikanas Āzijas Klusā Okeāna Universitāte[3]
- Seinan Gakuin Universitāte
- Kjusju Sangyo Universitāte - Beisbola Komanda ir uzvarējusi Nacionālajā Čempionātā 2005. gadā
- Aroda un Vides Veselības Universitāte
- Kurume Universitāte