Krokodils

Vikipēdijas raksts

Krokodili ir lieli ūdenī dzīvojoši rāpuļi, kas dzīvo Āfrikā, Āzijā, Ziemeļamerikā, Dienvidamerikā un Austrālijā. Par krokodiliem uzskata vai nu tikai Crocodylidae dzimtas rāpuļus, vai arī visus Crocodilia kārtas pārstāvjus (īstos krokodilus, aligatorus, kaimanus un gaviālus). Krokodili mēdz uzturēties saldūdenī (upēs, ezeros, pārmitrās zemēs, dažkārt arī iesāļā ūdenī). Dažas sugas, īpaši Austrālijas, Dienvidaustrumāzijas un Klusā okeāna salu sālsūdens krokodils, uzturas arī piekrastē. Krokodili pamatā medī mugurkaulniekus, piemēram, zivis, rāpuļus un zīdītājus, taču arī bezmugurkaulniekus, piemēram, mīkstmiešus un vēžveidīgos (atkarībā no sugas). Krokodilu izcelsme ir ārkārtīgi sena, un tiek uzskatīts, ka tie maz mainījušies kopš dinozauru laikiem.

[izmainīt šo sadaļu] Krokodilu morfoloģija

Krokodili ir visaugstāk organizētie mūsdienās sastopamie rāpuļi. Augstā organizācija izpaužas galvenokārt asinsrites sistēmas uzbūvē: sirdī ir divi kambari. Bez tam galvaskausam ir labi attīstītas sekundārās aukslējas, un zobi atrodas atsevišķās alveolās. Taču reizē ar to krokodiliem saglabājušās daudzas visai primitīvas pazīmes, kā, piemēram, divi vaiga loki galvaskausā, vēdera ribas u.c. Bez tam ir vairākas specializācijas pazīmes sakarā ar dzīvi ūdenī: peldplēves uz pakaļkājām, vārstules, kas aizver nāsis un ausu atveres, aukslēju bura — īpaša kroka, kas atrodas mutes dobuma dziļumā pirms rīkles. Tā var noslēgties, un tad dzīvnieks, izcēlis no ūdens tikai nāsis, var elpot ūdenī ar atplestiem žokļiem. Krokodila ķermeni sedz ragvielas vairodziņi un plātnītes, zem kurām atrodas lieli kaula vairodziņi.

Skelets. Galvaskausā uzbūves visraksturīgākā īpatnība reizē ar diviem vaiga lokiem un nekustīgo kvadrāta kaulu (primitīvas pazīmes, kopīgas ar hatēriju) ir spēcīgā sekundāro aukslēju attīstība. Tās ir izveidojušās no starpžokļa, augšžokļa, aukslēju un spārnveida kaulu aukslēju izaugumiem, kuri saaug pa viduslīniju un sadala primāro mutes dobumu divos stāvos: apakšējā - sekundārajā mutes dobumā un augšējā - deguna-rīkles ejā, kurā no priekšas atveras primārās hoānas, bet aizmugurē tā saistīta ar rīkli caur sekundārajām hoānām.

Īpašu uzmanību pelna tas, ka mugurkaulam ir pilnīgi attīstīts jostas nodalījums (2—4 skriemeļi) un skriemeļu ķermeņi ir procēlas formas. Ribām ir divkārša galviņa, un tās augšējā daļa veido locītavu ar skriemeļa šķērsizaugumu, bet apakšējā — ar skriemeļa ķermeni. Tāpat kā hatērijai, ir kāšveidīgie izaugumi — processi uncinati. Plecu josla sastāv tikai no lāpstiņas un korakoīda. Iegurnī rāpuļiem ir ļoti plati zarnas kauli un liels slēdzējcaurums - foramen obturatum, kas izveidojies, saplūstot zarnas-klēpja caurumam ar slēdzējnerva caurumu. Liels slēdzējcaurums raksturīgs arī bruņurupučiem, taču vispār raksturīgs zīdītājiem. Galvas smadzenes izceļas ar attīstītām smadzenītēm, kuras sastāv no vidējās un divām sānu daivām. Zobi atrodas tikai uz starpžokļa, augšžokļa un zobu kauliem. Visi tie ir vientipiski, koniski, aug atsevišķās alveolās (vienīgais gadījums starp mūsdienu rāpuļiem) un nolietojušies nomainās.

Iekšējie orgāni. Biezā, gaļīgā mēle ir nekustīgi piestiprināta pie mutes dobuma dibena. Kuņģis labi diferencēts un dalās 2 daļās: priekšējā - plānsienainā un pakaļējā - biezsienainā muskuļainā daļā. Plaušas ļoti lielas, ar sarežģītu alveolāru uzbūvi. Asinsrites sistēmai raksturīgs tas, ka starp kambariem ir pilna šķērssiena un venozais sinuss reducējies; muguras aorta neizveidojas, abiem aortas lokiem saplūstot, bet ir labā aortas loka turpinājums, ar labo loku kreisais loks tikai anastomozē (savienojas). Urogenitālo orgānu uzbūvē jāatzīmē nepāra dzimumloceklis - penis ar dziļu garenisku rievu. Kloākas atvere ir gareniskas spraugas veidā.

[izmainīt šo sadaļu] Krokodilu sistemātika

• kārta: Krokodili (Crocodilia)
  • dzimta: Crocodylidae
    • ģints: Īstie krokodili (Crocodylus)
      • suga: Amerikas krokodils (Crocodylus acutus)
      • suga: Garpurna krokodils (Crocodylus cataphractus)
      • suga: Orinoko krokodils (Crocodylus intermedius)
      • suga: Austālijas krokodils (Crocodylus johnstoni)
      • suga: Mindoras krokodils (Crocodylus mindorensis)
      • suga: Morlē krokodils (Crocodylus moreletii)
      • suga: Nīlas krokodils (Crocodylus niloticus)
      • suga: Jaungvinejas krokodils (Crocodylus novaeguineae)
      • suga: Purva krokodils (Crocodylus palustris)
      • suga: Sāļūdeņu krokodils (Crocodylus porosus)
      • suga: Kubas krokodils (Crocodylus rhombifer)
      • suga: Siāmas krokodils (Crocodylus siamensis)

• • • ģints: Struppurna krokodili (Osteolaemus)
      • suga: Struppurna krokodils (Osteolaemus tetraspis)

• • • ģints: Gaviālkrokodils (Tomistoma)
      • suga: Gaviālkrokodils (Tomistoma schlegelii)

• • dzimta: Aligatori (Alligatoridae)
    • ģints: Aligatori (Alligator)
      • suga: Amerikas jeb Misisipi aligators (Alligator mississippiensis)
      • suga: Ķīnas aligators (Alligator sinensis)

• • • ģints: Kaimani
      • suga: Krokodilkaimans (Caiman crocodilus)
        • pasuga: Parastais krokodilkaimans (Caiman crocodilus crocodilus)
        • pasuga: Brūnais krokodilkaimans (Caiman crocodilus fuscus)
        • pasuga: Apaporijas krokodilkaimans (Caiman crocodilus apaporiensis)
      • suga: Paragvajas kaimans (Caiman yacare)
      • suga: Platpurna kaimans (Caiman latirostros)

• • • ģints: Gludpieres kaimani (Paleosuchus)
      • suga: Muskusa kaimans (Paleosuchus palpebrosus)
      • suga: Šneidera kaimans (Paleosuchus trigonuatus)

• • • ģints: Melnie kaimani (Melanosuchus)
      • suga: Melnais kaimans (Melanosuchus niger)

• • dzimta: Gaviāli (Gavialidae)
    • ģints: Gaviāli (Gavialis)
      • suga: Gangas gaviāls (Gavialis gangeticus)