Livonijas karš

Vikipēdijas raksts

Livonijas karš (Krievijas vēsturē - Ливонская война, Igaunijas vēsturē - Liivi sõda, Zviedrijas vēsturē - daļa no 25-årskriget mot Ryssland (Divdesmitpiecgadu karš ar Krieviju), Polijas vēsturē - I, II wojna o Inflanty (Pirmais un Otrais karš par Inflantiju)) - bruņots konflikts 16.gadsimtā par kontroli pār Baltijas jūras austrumu piekrasti.

Livonijas karš

Laiks

1558 - 1583

Karadarbības vieta

Livonija,
Krievija,
Polija-Lietuva

Kara beigas

Jamas-Zapoļskas miers
Pļusas pamiers

Kara rezultāts

1) Livonijas bojāeja;
2) Krievija zaudē teritoriju;
3) Kurzemes hercogistes nodibināšanās.

Karojošās puses
1.posms - Livonija 2.posms - Zviedrija Polija-Lietuva Dānija	Krievija
Galvenās kaujas
Ērģemes kauja Čašņiku kauja Pleskavas aplenkums
Galvenās personas
Stefans Batorijs (Polija-Lietuva) Ivans IV (Ivans Bargais) (Krievija) Gothards Ketlers (Livonija) Magnuss (Dānija)
Kara upuri
{{{Upuri}}}

Ivans Bargais ieņem Narvu 1558.gadā. (1838.gada gravīra)

Stefans Batorijs pie Pleskavas. (Jana Matejko glezna)

[izmainīt šo sadaļu] Valstu stāvoklis pirms kara

Livonijas stāvoklis:
Livonijas konfederācija 16.gs vidū bija novājināta šādu iemeslu dēļ:

savstarpējās cīņās starp Livonijas ordeni un bīskapijām (sevišķi Rīgas arhibīskapiju) samazinājās konfederācijas spēja pretoties ārējiem ienaidniekiem;
ekonomisku un politisku iemeslu dēļ sākās Hanzas savienības noriets;
no 1517.gada Vācijā (Svētās Romas impērijā) izplatījās reformācija, kas izraisīja karu starp luterticīgajām un katoļu vācu valstīm, tāpēc tām bija maza interese par norisēm perifērijas vācu valstīs.

Krievijas stāvoklis:
Krievija relatīvi nostiprina savas pozīcijas. 1547.gadā par Krievijas pirmo caru kļuva Ivans IV (saukts arī par Ivanu Bargo, Jāni Briesmīgo) - enerģisks, bet despotisks Krievijas valdnieks. Pakļaujot Kazaņas un Astrahaņas hanisti, cars iekaroja Volgas tirdzniecības ceļu uz austrumiem.

Zviedrijas stāvoklis:
Pēc Kalmāras ūnijas izjukšanas 1523.gadā, Zviedrija pamazām kļuva par Eiropas lielvalsti, nostiprinot savas pozīcijas Baltijas jūras baseinā.

Polijas-Lietuvas stāvoklis:
16.gs ir Polijas-Lietuvas uzplaukuma laiks. Pamatojoties uz reliģisko toleranci, valsts izvairījās no asiņainiem ticības kariem. Lietuva, kura atradās personālūnijā ar Poliju, konkurēja ar Krieviju par Kijevas Krievzemes mantinieces lauriem.

[izmainīt šo sadaļu] Kara cēloņi

16. gadsimtā Krievija vēlējās iegūt pieeju Baltijas jūrai, lai varētu izveidot tiešu satiksmi ar Rietumeiropu. Krieviju no Baltijas jūras atdalīja 13. gadsimtā izveidojusies Livonijas konfederācija.

[izmainīt šo sadaļu] Kara gaita

Livonijas karš sākās ar krievu karaspēka iebrukumu Livonijā. Jau 1558. gadā krieviem izdodas ieņemt Narvu un Tērbatu. 1560. gada 2. augustā krievi sakauj ordeņa spēkus Ērģemes kaujā un ieņem Vīlandes cietoksni.

Kara otrais posms sākās 1561. gadā, pēc Livonijas konfederācijas sairšanas, kad Krievija uzsāka cīņu ar Poliju-Lietuvu un Zviedriju, kuras pieteica savas pretenzijas uz t.s. Livonijas mantojumu. Karā, Polijas- Lietuvas pusē iesaistījās arī Dānija.

[izmainīt šo sadaļu] Kara rezultāts

Livonijas karš beidzās 1583.gadā ar Krievijas sakāvi. Kara rezultātā Latvijas teritorija tika sadalīta divās hercogistēs: Daugavas vienā krastā tika izveidota Kurzemes-Zemgales hercogiste, bet otrā krastā Pārdaugavas hercogiste.