Lježa

Vikipēdijas raksts

Liège

Iedzīvotāji (2006)	181 715
Rakstos	558 g.
Citi nosaukumi	Lîdje (valoņu) Luik (holandiešu) Lüttich (vācu)
reģions	Valonija
province	Lježas province
Mājaslapa	http://www.liege.be/

Lježa (Liège) - pilsēta Beļģijas austrumos Valonijā pie Māsas upes. Tiek uzskatīta par Valonijas svarīgāko kultūras centru.

Ekonomikā ir viens no Beļģijas tēraudrūpniecības centriem. Trešā lielākā upes osta Eiropā (aiz Dīsburgas un Parīzes).

[izmainīt šo sadaļu] Vēsture

Rakstos Lježa pirmoreiz minēta 558. gadā. Ap 705. gadu šeit tika nogalināts Sv. Lamberts, bet viņa pēctecis Sv. Huberts uzcēla šeit baziliku, dodams sākumu pilsētas izaugsmei. No 985. gada līdz 1794. gadam Lježa bija bīskapijas galvaspilsēta.

Viduslaikos Lježa bija svarīgs intelektuālais centrs. Piemēram, pāvests Klements VI XIV gadsimtā uzaicināja Lježas mūziķus uz savu galmu Avinjonā, ieviesdams polifoniju baznīcas mūzikā.

1345. gadā Lježas pilsoņi sacēlās pret bīskapu un uzvarēja to kaujā pie pilsētas. 1468. gadā pēc tam, kad pilsēta bija sacēlusies pret Burgundijas varu, to izpostīja Francijas karaļa Luija XI un Burgundijas hercoga Šarla I apvienotie spēki. Lježa bija Svētās Romas impērijas sastāvā, tomēr Lježas bīskaps saglabāja lielu daļu no faktiskās varas. Lježas bīskapa faktiskā vara saglabājās arī pēc tam, kad 1477. gadā tā nokļuva Habsburgu, bet 1555. gadā - Spānijas varā.

XVI gadsimtā bīskapi bija no Bavārijas Vitelsbahu dzimtas, kuri bija arī Ķelnes bīskapi. Spānijas mantojuma karā Lježu ieņēma Džona Čērčila (Marlboro hercoga) spēki.

1794. gadā Lježu ieņēma revolucionārās Francijas karaspēks. Franču varas iestādes iedibināja antiklerikālu režīmu un nopostīja Sv.Lamberta katedrāli. 1815. gadā Vīnes kongress piešķīra Lježu Nīderlandei, tomēr 1830. gada Beļģijas revolūcijas rezultātā nodibinājās neatkarīgā Beļģijas valsts, kurā iekļāvās arī Lježa. Pēc šī gada Lježa strauji attīstījās par vienu no lielākajiem Eiropas tēraudrūpniecības centriem.

1.pasaules kara laikā 1914. gada 4. augustā vācu karaspēks iebruka Beļģijā un, kaut arī Lježas garnizons sīvi pretojās, divpadsmit dienu laikā, izmantojot apšaudi ar haubicām Lielā Berta, to ieņēma.

2.pasaules kara laikā vācieši šoreiz trīs dienu laikā atkal ieņēma pilsētu. 1944. gada septembrī ieņēma ASV karaspēks, tomēr pēc tam tā kļuva par vācu V-1 un V-2 mērķi. Uz pilsētu tika izšautas apmēram 1500 raķetes.

Pēckara gados Lježas tēraudrūpniecība piedzīvoja krīzi, 1961. gada janvārī neapmierinātie strādnieki izdemolēja Lježas dzelzceļa staciju.

[izmainīt šo sadaļu] Cilvēki

Lježā dzimuši:

• Žustīne Enīna-Ardēna (Justine Henin-Hardenne) (1982-) - tenisiste
• Sezārs Franks (César Franck) (1822-1890) - komponists
• Andrē Ernests Modests Gretrī (André Ernest Modeste Grétry) (1741-1813) - komponists
• Zenobs Gramms (Zénobe Gramme) (1826-1901) - izgudrotājs
• Ežēns Izajī (Eugène Ysaÿe) (1858-1931) - mūziķis
• Žans-Mišels Saivī (Jean-Michel Saive) (1969-) - galda tenisists
• Žoržs Simenons (Georges Simenon) (1903-1989) - rakstnieks

[izmainīt šo sadaļu] Links

• Veidne:Fr Veidne:En Veidne:Nl Liégeois