Māli
Vikipēdijas raksts
Māli ir nogulumieži, kas pamatā sastāv no sīkās frakcijas (zem 2 um) daļiņām. Māli veidojās sadēdot laukšpatiem un vizlām. Latvijā sastopamie māli galvenokārt ir veidojušies sadēdot vizlām un mālu frakcija sastāv galvenokārt no hidrovizlu minerāliem. Māli parasti satur arī smiltis (rupjajā frakcijā). Mālu minerāli satur daudz alumīnija oksīda, māli parasti satur arī dzelzs oksīdu, kas tos nokrāso sarkanus vai brūnus. Ja dzelzs oksidācijas pakāpe ir +2 vai dzelzs ir ļoti maz, tad māli ir balti. Māli ir veidojušies dažādos ģeoloģiskajos periodos, un pēc tiem tos arī iedala.
[izmainīt šo sadaļu] Latvijā sastopamie māli
- Juras laikmeta māli. - sastopami nelielios daudzumos, parasti kopā ar akmeņoglēm. Ir tikai viena neliela atradne, Kurzemē. Laba ugunsizturība. Nesatur dzelzs oksīdu.
- Devona laikmeta māli. - sastopami gandrīz visā Latvijas teritorijā. Satur daudz dzelzs oksīda. Nav pārāk liela ugunsizturība. Lieto ķieģeļu ražošanai (Lode).
- Kvartāra māli. - sastopami baltijas ledus ezera nogulumos. Satur daudz kalcija savienojumu. Nav pārāk liela ugunzizturība. Lieto ķieģeļu ražošanai (Kalnciems).
[izmainīt šo sadaļu] Mālu mineraloģiskais iedalījums
Mālus var iedalīt arī pēc to sastāvā esošajiem galvenajiem mālu minerāliem, izplatītākie ir:
- Kaolinīta māli - satur kaolinītu
- Illīta māli - satur illītu (hidrovizlu) - lielākā daļa Latvijas mālu
- Montmorilonīta māli - satur montmorilonītu
Mālus jau kopš seniem laikiem lieto keramikas izgatavošanai. Māli ir arī viena no cementa izejvielām.
Šis ar ģeoloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.
